Maza uztraukšanās bez ļoti nopietniem iemesliem. Un kārtējā somu krāmēšana
Atkal laiks aizvilkt rāvējslēdzējus somām un doties uz to otru malu. Līdzi ņemu arvien vairāk visādu mantu. Piemēram, organismu spēcinošus maģiskus dzērienus (propolisu alkoholā, kaut kādu sēņu dziru, iekšas dezinficējošu citrusaugu ekstraktu), cerot, ka tādejādi izdzīšu no sevis klepu, iesnas un galvassāpes. Man nav laika slimot. Negribu un viss. Man vēl tik daudz jāpaspēj. Savu laiku gaida biļete uz TĀLO VIETU, un man jābūt gatavai. Bet naudas taupīšanas režīms ir izgāzies. Kopš skaļi pasludināto TAUPĪŠANAS un NAUDAS SAPRĀTĪGAS TĒRĒŠANAS laiku sākuma, esmu sākusi neprātīgi iegādāties sen kārotas lietas un turklāt visiem kaut ko izmaksāt. Tas ved tieši turp, kur nevēlējos nonākt - pie bada TĀLAJĀ VIETĀ ziemeļos. Un nelīdz Seska mierinošie vārdi par iespēju izdzīvot, vārot lētas kāpostu zupas. Man šķiet, ka tas nebūs tik vienkārši. Es neesmu nekāds kāpostu zupu izdzīvotājs. Man gribās kūkas un pienu pie pie kafijas. Nekas. Vēl jau ir laiks. Vēl var ēst un gozēties saulītē.