Lai atzīmētos, būtu kaut kas jāuzraksta, bet ir pilnīgs tukšums. Tā jau visu laiku kaut kas notiek, bet es to nepierakstu.
Es vienkārši esmu. Es pārvietojos, kustos, daru, tieku galā, savācos un savaldos, es dzīvoju ikdienišķas dienas, kurā laiku pa laikam kaut kas skaists un svarīgs uzzibsnī, bet tā vispār ir dzīve kā dzīve, darbi, iešanas, plāni un projekti.
Šis ir tik garlaicīgs ieraksts, ka pilnīgi kauns, bet šobrīd es citādi nevaru. Jo, ja es rakstīšu ko vairāk, tad varbūt paspruks kas tāds, ko es nemaz nebūšu gribējusi stāstīt. Tagad nevajag. Varbūt kādreiz. Kādu citu dienu.