Re: jā
Vajag pamēģināt. Ir tomēr ļoti īpašs tāds kājām nostaigāts un lūgšanām pielildīts ceļš. Par galamērķi - man Aglonā vislielākais brīdis līdz šim vienmēr ir bijusi pusnakts Svētā Mise 13./14. agusta naktī.

Tajā piedalās svētceļnieki un tie, kas jau laikus uz svētkiem atbraukuši. Tā ir tāda Mise, ka šķiet - esam jau teju debesīs. Cilvēki pēc garā ceļa noguruši, samiegojušies, bet tik laimīgi, dedzīgi, mirdzošām acīm. Brīdī, kad cits citam vēl Dieva mieru, šķiet, ka visa baznīca apskaujas brāļu un māsu mīlesībā.

Eh, nu jā, un pēc tam jau ir oficiālie svētki un viss kļūst mazliet citādi. Dadz atturīgām, oficiālāk. Ir skaisti tik un tā, bet, tas īstais debesu tuvuma mirklis man pašai šķiet jau izdzīvots. 14. un 15. augusts man vairāk ir tādas kā atvadas no svētceļojuma un Aglonas svētkiem.

Lai izdodas Tavi svētceļojuma plāni.