Lec saulīta rītā agri, kam tik ilgi kavējiesi?
Vēl divas stundas līdz saules lēktam. Šī nakts izstiepjas gara, gara, un man šausmīgi nāk miegs. Es nezinu, kā tās divas stundas izturēšu. Varbūt arī likšos mierā un iešu gulēt. Bet debesīs tik pat kā nav mākoņu un es tik tiešām gribētu redzēt, kā uzlec saule. Bet man tā nāk miegs. Ir jau ēsts, dzerts un dziedāts, esmu izstaigājusi pļavas un laukus, stāvējusi pie ugunskura gan ļaužu pulciņā, gan viena pati. Un tagad man viekārši nāk miegs. Tik liels miegs kā pļava, kā debesis. Stiprs kā rīta gaisma. Jāņu nakts miegs.