Esmu Parkā un jau trīs dienas darbojos kā tāds Duracel zaķītis. Te ir nenormāli skaisti, viss zied un smaržo, pilns ar stirnām, gliemežiem un odiem. Laiski pastaigāties pa pieneņu pļavām gan īsti nav laika. Atkal beržu un šrubēju, šoreiz gan ne pati savu dzīvojamo māju, bet muižas kaktus. Vēl man daudz visādu uz datora rakstāmu darbu, vispār visādu darbu ir šausmīgi daudz. Bet man šobrīd ir daudz spēka, es strādāju un strādāju, un, kad Duracel zaķītis sagurst un man vajag uzlādēt baterijas, gluži vienkārši izeju laukā un aizstaigāju pa ceļu līdz tā sauktajai Malai un pasktos tālumā. Smadzenes pārstartējas, baterijas uzlādējas un es varu atkal darboties. Šeit man vienlaikus ir gan vieglāk, gan grūtāk kā Rīgā.