ko līdzīgu jutu, kad pagājušajā vasarā atgriezos no atpūtas brauciena uz Horvātiju- tur saule karsta, zāle asa, kalni kaili un klinšaini, skujukoki, sāļa jūra un durstīga āda pēc peldes, asi jūraseži, griezīgas putnu balsis. visur šķautņaini akmeņi un necaurejamu ērkšķu krūmāji. jā, pēc tam es pirmo reizi tik ļoti sajutu, cik Latvijas daba ir maiga, pieglaudīga un atspirdzinoša.

burvīgs Tavs ieraksts.