Par šo es tevi 100% saprrotu. Atceros, kā aizbraucu uz Lugano, uz Casa Pantrova, un tur pagrabā bija iemitinājusies Raiņa pētniece, un negāja ārā, lai gan viņas termiņš bija beidzies. Un es nevarēju, vienkārši nevarēju neko izdarīt radošu, no lielās vilšanās - lai gan tur tak vispār manā rīcībā bija nez cik istabu. Bet nē - es biju izdimājusi, kā dzīvošu tai mājā PILNĪGI VIENA PATI, un viss. Neko nevarēju vairs izdarīt, visu laiku gremzos, visu laiku ausījos - vai nesadzirdēšu viņu. Sviests, protams, Bet, domāju, ja es brauktu uz vienu istabiņu, es arī neuztrauktos par kaimiņu blakus istabiņā, bet ekspektācijas vienkārši bija citas. Un tai Casa Pantrovai tāds koncepts, ka mākslinieks tur dzīvo viens pats.