Viena tāda spēlīte. Spēlējama vismaz reizi rudenī. Lai miers un sāta sajūta. Iet uz tirgu. Pēc puķu sīpoliem, piemēram. Pa ceļam nopirkt dārzeņus. Varbūt baklažānus. Der arī saldie pipari, kabači, tumši violetie sīpoli (dēļ krāsas), baziliks (arī dēļ krāsas) un vispār der viss, kas iepatīkas. Un parasti iepatīkas daudz un dažādas lietas. Tās krāsas un smaržas, un dažreiz vienkārši vilina nosaukumi un smilšainie sāni – rutki, rāceņi, kāļi. Visāda radība. Kad jau vairs nevar panest dārzeņu maisus, sagribas brūklenes vai plūmes. Jau projām ejot, pavisam ļoti, gluži vai neizturami, savajagas puķes. Milzīgus dāliju ripuļus.</span>

Pēc tam visa māja ir pilna ar rudeni. Dālijas uz virtuves palodzes. Brūklenes bļodā uz galdā. Pusdienās visāda radība kopā ar smaržīgiem zaļumiem. Un pavasaris, paslēpts brūnos bumbuļos, gaida guldīšanu dobēs - sniegpulksteņi, krokusi, hiacintes, narcises, tulpes. Labās cerības tālumā. Viss izdosies, izaugs un uzplauks. Nākamgad pavasarī. Pašiem, putniem, zvēriem, čigāniem, - kā saka vecāmamma.</span>