Adventa otrā svētdiena
Maz rakstu pēdējā laikā. Ne cibā, ne parastajā līniju kladē. Šorīt kaut ko uzrakstīšu, lai darītu zināmu, ka es vēl tepat esmu. Tātad tā. Brokastīs cepti kartupeļi un kafija. Pilnīgi tukšs ledusskapis. Kartupeļus nočiepu kaimiņienei no garāžā vēsumā izliktā maisa. Piens un kafija gan no maniem pieticīgajiem krājumiem. Šausmīgi negribas doties iepirkties.
Vakar biju ballītē, tādā mīlīgā un mazliet lēnīgā, kaut arī mēs pat padejojām. Bet man kā vienmēr ap desmitiem vakarā jau miegs nāk kā jūra, nevaru ilgi ballēties.
Tango dejot mācos vēl arvien. Kaut arī kā jau pirms Ziemassvētku laika būtu prātīgi tango stundām tērēto naudu pietaupīt dāvanām. Oi, no Ziemassvētkiem man bail šogad, tas viss dēļ naudas un riebīgās taupīšanās. Pagaidām Ziemassvētku sajūta nenāk, varbūt tas dēļ manām bailēm. Nezinu. Tā sajūta ir sevī jāmeklē, jāattīsta, jāuztur dzīva. Bet es šogad kaut kā nevaru. Labi, kartupeļus cepot, šorīt iededzināju virtuvē divas sveces. Lai jau būtu ievēroti noteikumi.
Tagad ķeršos pie kārtējās tīrīšanas akcijas un visādiem rakstu darbiem. Ne miņas no Adventa noskaņām. Tikai nedomājiet, ka žēlojos, tikai pierakstu, kā pašlaik ir.