iisumaa
Mana pirmaa Amerikas tuures nedeela ir laimiigi aizvadiita. Kulminaacija bija sestdienas vakaraa, kad piedaliijos cuguna liesanas pasaakumaa. Pirmo reizi pati driiksteeju buut pie cuguna kauseejamaas kraasns un pat dabuuju pamaisiit kauseeto metaalu. Veel mans uzdevums bija skipeleet smiltis vietaas, kur kaut kas saak degt vai arii zemee izliist kauseets cuguns, lai citi tur neiekaaptu un nesavainotos, kaa arii lai netiktu sabojaats tikko svaigi izveidotais aara darbniicas betona griidas segums.

Cuguna kauseesanas process ir pilniigi apdullinoss. Cilveeki kluust gandriiz traki, adrenaliins izdalaas milzu daudzumaa, jo vispakaart ir uguns, karstums, pat gluzi reaalas briesmas, ja kaut kas saiet griistee. Un skiist dzirkstels, un kauseetais cuguns pluust, kveelojot kaa sarkana, skirda saule, un ir jaastraadaa smagi un nogurdinosi, ieteerptam no galvas liidz kaajaam aizargteeraa, kiveree, lieliem zaabakiem kaajaas. Tas taa uzkarsee asinis!

Un peec tam, kad process pabeigt, ir taads atslaabums, pilniiga eiforija. Kaads aizbrauc peec alus, un tad mees visi - cuguna leejeeju brigaade - atkriitam turpat zaaliitee pie koledzas teelnieciibas darbniicaam un sasknadinaam alus bundzas un no prieka gandriiz apskaujamiem un runaajam sausmiigas mulkiibas. Bet mums virs galvas tajaa pusee, kur Kanaada, izaug veselas divas varaviiksnes - lielaaka un mazaaka. Kaa balva un apstiprinaajums, ka esam labi pastraadaajusi.

Amerikaani mani seit uznem loti labi un draudziigi. Dazus no viniem esmu jau satikusi Latvijaa. Vakaraa peec cuguna liesanas mani interni ved mani uz vienu no Buffalo ieveerojamajaam vietaam - caalju spaarninju eestuvi, kuraa saskanjaa ar vieteejo legendu, esot radusies ideja par caalju spaarninju maltiiti kaa taadu. Jasaka, ka spaarninju garso lieliski, alus arii. Paargurums gan nenormaals. Sajaa vienaa nedeelaa bijis vairaak iespaidu kaa citreiz vairaakos meenesos.

Sovakar skiet, ka dosos uz parku, kur saaksu veidot savu skulptuuru. Dziivosu buudinjaa mezaa, raksu zemi, stiepsu akmenjus. Taisiisu maakslu. Es tikai tagad paleenaam saaku saprast, ka laikam tomeer esmu teelnieks peec dabas. Pa iistam teelnieks. Man vajag formas, telpu, masas. Man patiik teelnieciibas darbniicas, instrumenti, akmens, betons, dzelzs. Kaut arii man tas viss nenaak viegli. Es uztraucos, es tikai apguustu visas taas tehnologijas, es baidos kluudiites. Bet tas ir reibinoss process. Radiit darbus, kas ir apjomiigi, kuriem var pieskarties, darbus, kas prasa speeku un izturiibu. Lai kaa esmu tam pretojusies, teelnieciiba tomeer ir man asiniis.