Zaļš
Jo vairāk dzīvojos pa laukiem, jo pasaule izskatās jaukāka. No rīta ar kafijas krūzi rokā eju pastaigā. Mierīgi, saulaini, silti.
Gleznoju. Pēterburgā nopirku akvareļu kasti - 36 krāsas! Nekad man nav bijusi tāda akvareļu kaste. Skolā gleznoju ar nieka 24 krāsām. Tās bija standarta komplekts. Akvareļiem neesmu pieskārusies teju desmit gadus - kopš akadēmijas pirmajiem kursiem. Mums kā grafiķiem pienācās gleznot ar akvareļiem. Tagad mēģinu atsākt, jo gribu ņemt akvareļus līdzi un Ameriku. Varbūt man tur būs laiks un iedvesma pagleznot paralēli objekta būvēšanai.

Pašlaik man ir četras briesmīgi sliktas bildītes, bet es arī necerēju uzreiz tikt pie labiem rezultātiem. Akvarelis ir grūta tehnika. Pat ja glezno biežāk kā reizi desmit gados. To spožumu un vieglumu ir nežēlīgi grūti panākt. Es nekad tā īsti neesmu ar akvareļiem draudzējusies. Man patika eļļa un vēlāk akrils. Bet tagad man šķiet, ka esmu gatava mēģināt vēlreiz. Neviens no manis neko negaida, nav ne pasniedzēju, ne skolotāju. Tikai es un mana akvareļu krāsu kaste. Un kāds bišķis iedvesmas.

Parkā ir skaisti. Kā vienmēr. Viss zaļš. Tāds ļoti parasts, vienmērīgs zaļums. Varētu pat teikt, ka vienmuļi zaļš. Bet, mīļais Dievs, kā man patīk, ka ir zaļš, ka ir vasara, ka ir silti. Es palēnām no rudens cilvēka kļūstu par vasaras cilvēku. Man vajag arvien vairāk zaļā.