vot tāpēc es gribu laukos. man ir cerība ( vai ilūzija) ka spēsu noķert vasaru (un dzīvi, patiesībā) drusciņ vairāk/ilgāk kā pilsētā. Jo laukos ir smaržas, ir klusums, un ir laiks.
Un otrs, vai arī pirmais - bērni. Gribas, lai viņiem ir tik forši, kā man savulaik bija - taisni kā tu raksti, bezgalīga vasara pļavā.