Pie kā noved pārlieks garīgums?
Manas vēlīnās meditācijas vēsos pavasara vakaros ir mani novedušas pie kakla sāpēm, galvas smaguma un paaugstinātas temperatūras. Punktu visam pielika centieni izpildīt dažus jogas vingrinājumus. Vakar no rīta saņēmos uz balkona mazliet pavingrot, iedvesmojoties no jogas rokasgrāmatas, un še tev nu bija! - tūlīt par pēc vingrošanas sajutu pirmos saaukstēšanās simptomus, kas ātri vien pārvērtās iesnās un pamatīgās kakla sāpēs, ar sekojošu vispārēju vājumu un temperatūras paaugstināšanos. Man, protams, gribētos domāt, ka esmu atvērusi nezin kādas tur superčakras, kurās ieplūdusi jauna enerģija, un tāpēc mans pie jogas labumiem nepieradušais ķermeni ir tik asi reaģējis. Bet drīzāk tā ir cūcība parastā, kas skaistā pavasara dienā liek justies slimai un nīkulīgai, liedz dzert vīnu un no sirds priecāties par dzīvi.

Šajās dienās man daudz jāuzglezno. Viena bilde jādabon gatava noteikti. Paguļu, padzeru tējas un zāles, pagleznoju. Ļoti jauki ir tas, ka atbrauca ZS. Viņš gatavo man ēstu un rūpējas par saimniecību, kamēr es šķaudu un gleznoju.

Šāda ir šī pirmā maija diena. Gleznoju krekla bildi, ēdu lasi, nočiepju arī pa malciņam vīna, dzeru īpašo ārstniecisko tēju ar ingveru, ķiplokiem, piparmētrām un medu, runājos ar ZS par mākslu, dzīvi un ēst gatavošanu, šņaucu iesnaino degunu un pa laikam izeju pagalmā, paskatīties, cik skaists atkal šogad ir pavasaris.