sestdiena, aprīlis, pavasaris
Ceru, ka šajā burvīgajā pēcpusdienā neviens pats Latvijā esošs cibiņš nesēž cibā un neklabina. Ja tomēr kāds aizsēdējies elektroniskajā telpā, es tev, cibiņ, saku: ej laukā, pasēdi saulītē, ieelpo gaisu un gaismu!

Visa Kurzeme šodien grābj lapas un kaut ko dedzina. Ziema sadeg kopā ar žagariem un pērnajām lapām.

Bet es šodien apbimbājos, stāvot tikko nokusuša lauka vidū un skatoties debesīs. Virs ābeļdārza lidoja stārķu pāris un tad tūlīt aiz viņiem vēl arī milzīgs zosu kāsis, kas pārlidoja man pāri galvai, skaļi sasaucoties. Bet es kā tāds muļķis smaidīju, smējos un apraudājos arī pie viena, jo nu šī velna ziema ir cauri ar visiem saviem apkurē un elektrībā nosvilinātajiem naudas kalniem un drēgnajiem kaktiem, mūžam nepiesildāmajiem.

Un vēl es šodien izdomāju jaunu telpisku objektu Mākslas dienu izstādei par godu un pat sarunāju, ka aizņemšos no muzeja fondiem šūpuli šim objektam. Darba nosaukums būs līdz nelabumam banāls - "Pavasaris".