Parkā ir atlidojis stārķis. Atbraucu šurp jau tumsā, tāpēc no stārķa redzēju vien gaišu, izplūdušu traipu melnajās debesīs virs muižas skursteņa gala. Bet tik un tā - tas ir īsts stārķis, kas tup uz skursteņa. Un tumsa vairs nav klusa un nekustīga, bet gan mudž no visādas dzīvas radības. Visa pasaule ir pamaodusies. Pakalnā upes pretējā krastā deg kūla.