Ne gluži šis rīts, bet kāds cits
Ja šis rīts būtu cits rīts, es droši vien ietu uz dīķi peldēties. Kādu brītiņu stāvētu krastā, ar kāju pirkstu galiņiem pataustītu ūdeni, pastāvētu vēl mazliet, tad saņemtos un bristu iekšā. Ūdens virsma pašķirtos un es mestos peldus. Vispirms būtu ledains aukstums, pēc tam kaut kur no vēdera, pleciem, kājām sāktu plūst tīkams siltums, spraigums, tāds kā možums sajaucies ar prieku. Es peldētu šurpu turpu pa dīķi un pēc tam, izkāpjot krastā, nejustu ne rīta vēsumu, ne vēju. Tikai to pašu možo prieku. Pēc tam, sandales un dvieli rokās šūpojot, būtu jāiet cauri ābeļdārzam mājās dzert kafiju.

Bet šis rīts tomēr ir cits rīts.