Ātri, ātri, garām skrienot
Ātrāk, ātrāk, visu ātrāk, dzīvot ātrāk un darīt ātrāk, un arvien ātrāk un ātrāk. Un es sen jau vairs neprotu paspēt.
Mana vienīgā brīvā diena ir pievemta no rīta līdz vakaram. Šausmīgi sāpošs vēders, rozā tabletes, dzeltenas tabletes, tējas un minerālūdeņi, un nekas nepalīdz. Vēlāk viss pāriet pats no sevis. Pēc tam ir tumsa un nakts, un zvaigžņu miljoni. Zvaigžņu lietus. Klusums. Nekas nesāp. Verandā deg svece, sēžu pie vaļēja loga un skatos, kā viņas krīt. Neskaitu un nevēlos. Nav spēka. Man neko nevajag. Tikai, lai būtu tā kā ir. Lai mīļie ir blakus un daudz darāmā priekšā.
Viss. Tagad atkal skrienu prom. Ziemā man varbūt būs vairāk laika.