Alelujā!:)
Lai vai kā - pēc kritieniem kaķi atžirgst diezgan labi - tas viņiem ģenētiski iekodēts.
Mana vecā nelaiķa kaķene izkrita pa logu, kad mēs dzīvojām Brīvības ielā - tajā mājā, kas bija pretim toreizējiem lietišķajiem. 4. stāvs tur atbilda apmēram 6.-7. jaunajās mājās. Nu, un nokrita uz asfalta, ievilkās blakus esošajā būvlaukumā (Latavio kases tur tolaik cēla, 90. gadu sākumā), divas dienas bija nogulējusi, kamēr mēs viņu pusdzīvu atradām. Vetārsts teica, ka kontūzija un smadzeņu satricinājums. Gandrīz mēnesi gulēja zem dīvāna, tur arī līdām uz vēdera padot viņai ūdeni un krējumu, vēl kaut kādas pastētes un malto gaļu, pa mazai piciņai, neko cietāku nebija spējīga ēst. Tad sāka pamazām rāpot uz priekškājām, pakaļgalu velkot līdzi. Pēc diviem mēnešiem jau arī pakaļkājas sāka darboties, tikai asti nevarēja noturēt, bija kā aizlauzta. Pēc pusgada neviens pat nevarēja pateikt, ka tas možais, dauzonīgais kaķis, kas lēkā pa skapjaugšām, ir kādreiz kur kritis.