Stresa situācija
Stresa situācijās man uzrodas vajadzība kaut ko ierakstīt Cibā. Stress man no tā, ka ļoti īsā laikā jāpaspēj ļoti daudz izdarīt. It kā jau normāli. Tā jau visiem ir. Tā dzīvot ir pieņemts. Bet man šausmīgi nepatīk.
Rīt braukšu uz Nidu. To Nidu, kas Lietuvā. Arī šis brauciens ir daļa no stresa. Bez visa cita vēl uz Nidu jābrauc. Nidā man jāatrod Tomasa Manna namiņš, jāapstaigā tam vairākkārt riņķī un jāizdomā māksla. Tad aši atkal jābrauc mājās un jāpaspēj izdarīt viss it kā nekāda brauciena uz Nidu nebūtu bijis. Tik vien. Bet man stress un sagurums komplektā ar saaukstēšanos un vispārēju sanīkumu.
Bet vispār es gribu, lai man ir mazliet laika un iedvesmas izdomāt patiešām labu mākslu. Lai atnāk kāda jauna, tīra, spoža ideja, kaut kas tāds, ko neesmu vēl taisījusi. Jauni materiāli, jaunas sajūtas.
Pagaidām man ir aptuvena skice, ar kuru neesmu īsti mierā, gribu, lai ir labāk. Mīļas Dievs, ko es te cepos, patiesībā jau es gribu to Nidu, kaut arī negribu steigu, un mākslu gribu, un ideju, un redzēt kā tad tur tajā jocīgajā vietā pie jūras izskatās. Ja negribētu, nebrauktu. Vienmēr jau var kādu atrunu atrast. Es visu paspēšu, es tikšu galā. Un kad viss būs paspēts, pēc 30 dienām un 30 naktīm, tad es būšu Melburnā, bučošos un apskaušos, un beidzot kārtīgi izgulēšos.
Tipiska sieviete - rakstot visu izdomāju un sapratu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: