Čau Citronmeetra. Man pirms gandrīz gada bija ļoti līdzīgas sajūtas kā Tev tagad un, spriežot pēc Tevis rakstītā, arī Japānu sajutu līdzīgi kā Tu. Pēc atgriešanās diezgan ilgu laiku biju atpakaļ tikai fiziski, bet sirds pavisam tā arī neatnāca atpakaļ.. tāpēc pēc dažiem mēnešiem braukšu tai pakaļ, jo dabūju stipendiju tur mācīties. Un izrādās, ka stipendiju dabūt galīgi nav grūti un arī konkurss nav pārāk liels, tā ka ja interesē, griezies Japānas vēstniecībā :)