mēs jau sākam pierast pie tā, ka tur viss mainās. bet pirmais šoks par to, ka otrajā gadā neatradām "Zemes grāmatu", par to, ka sirdsakmeņi izmētāti laukumiņā aiz ieejas mājām, ka Mīlestības tiltiņš un Gājēju pāreja ir zuduši... sākumā bija bēdīgi. bet viss kā dzīvē - plūst un mainās. un vienmēr jau paliek lietas, kuras nemainās - Dabas ekrāns, piemēram, tur droši vien stāvēs vēl trīs mūžus pēc manis, Tevis un mūsu bērniem...