Divas nedēļas līdz Lieldienām. Gada visklusākais brīdis. Baznīcās aizklāti krusti. Un tajā pat laikā sākas ļoti trauksmaina rosīšanās uz Lieldienu pusi. Visādi plāni un idejas. Šogad laikam nekāda pirmslieldienu klusuma nebūs. Ir jāpaspēj tik ļoti daudz, ka gluži vai baisi kļūst. Esmu uzņēmusies visādus pienākumus, pati labprātīgi pieteikusies organizēt draudzes performanci, un tagad ir tā, ka nezinu, vai spēšu tikt galā. Ja viss izdosies, tad šīs būs varenas Lieldienas. Ja ne, tad tas būs labs vingrinājums pazemības treniņam. Tātad - tā vai citādi, bet būs labi.
Turamies tāpat tālāk uz priekšu. Uz to pusi, kur Lieldienas.