Tikai trīs dienas citur, bet šajā mazajā laiciņā paspēja notikt daudzi stāsti. Vispirms biju igauņu muzejā, un tur notika ļoti daudz visa kā. Bija jukas, bija zupa, jezga un ņemšanās, es viņiem nošķūrēju bišķi sniegu ap jauno, smuko ēku, tobrīd likās, ka vēl pēc nedēļas tur nekas nebūs gatavs, pēc tam brīnumaini uzradās kārtība, ļoti daudz ļaužu, prezidenti arī, visi dzēra sildošus dzērienus, vēlēja laimes, klāt piekoda ceptus kartupeļus, daudz apskāvās un nemitīgi kāpelēja pa visiem pieciem muzeja stāviem augšā lejā, beigās bija performance ar kūtsmēsliem un sprādzieniem un pēc tam vēl uguņošana arī.
Jau tajā jaunajā muzejā paspēja notikt visādi stāsti. Vai mazas filmiņas. Par mani un citiem. Trešajā dienā aizbraucu uz Somiju un tur mani uzreiz aprija milzīgs, gandrīz neticams stāsts - kaut kāda sensomu teika, kurā iekšā ir vēl daudzi citi blakusstāsti. Es satiku īstu eņģeli-raganu, vēl nezinu, vai tas ir uz labu vai ļaunu, pagaidām vienkārši nespēju attapties, drausmīgs nogurums, spēka nav, domas nekoncentrējas sakarīgos teikumos. Ļoti noguru. Nav viegli būt tik daudz stāstos iekšā.