Kunga Prezentācija Svētnīcā jeb Sveču diena.
Svētki.

Kad bija pagājuša Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, Marija un Jāzeps nesa Bērnu Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Dievam. Jeruzalēmē bija cilvēks, vārdā Simeons. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Simeons paņēma Bērnu savās rokās, slavēja Dievu un sacīja: "Manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko tu esi sagatavojis visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai" (sal. Lk 2)
Kopš 1997. gada Kunga Prezentācijas svētkos atzīmē arī Dievam veltīto (konsekrēto) cilvēku dienu, lai pateiktos par viņu aicinājumu.

Un tie, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam, kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais tiktu Kungam svētīts; (2.Moz.13,2) un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā.

Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā. Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto. Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas, tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja: tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā. Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.

Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts. Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7) un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.  Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus. Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam. Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu. Un viņi, visu pēc Kunga bauslības izpildījuši, atgriezās atpakaļ Galilejā, savā Nācaretes pilsētā. Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu.