Ir dilemma. Ceļojums uz dzimteni vai dators.
Nav pat vel īsti zināms vai šī dilemma ir reāla un eksistējoša, jo mans finansiālais stāvoklis pagaidām ir atkarīgs no tā cik daudz man dod darbu un to nekad nevar iepriekš zināt līdz pašam pēdējam mirklim, kad tev pazvana, paziņo un tad ir jāskrien caur pilsētas centru lai tik nenokavētu.
Visi tik sola un dod cerības par to, ka tuvāko nedēļu laikā kļūs aizņemtākas darba nedēļas, bet fakts ir tāds, ka vienīgā pilnā nedēļa, ko esmu nostrādājis esošajā darba vietā ir pagājušā. Divu mēnešu laikā viena pilna nedēļa nav nopietni pat ar visiem tukšajiem solijumiem un nu jau šķietamām pasakām par mistiskiem kontraktiem ar milzu klientiem un dinozauriskiem darba apjomiem. Es viņiem vienkārši vairs neticu.
Ko darīt tālāk ? Ticēt, cerēt un lolot cerības uz to, ka tomēr kaut kas notiks vai ļauties racionālai domāšanai un savelkot jostu meklēt citu darbu ?
Tam visam pa virsu karājas braukšana uz mājām, datora/interneta trūkums un dzīvošana uz bankrota robežas.
Varētu meklēt citu darbu, bet nav garnatijas, ka kaut kas mainīsies līdz ar daba maiņu un vienkārši cerēt uz to labāku nav veselīgi. Ne tagad, ne šeit, kad viss ir atkarīgs tikai no manis un nav neviena, kam lūgt palīdzību.
Protams skatoties atpakaļ, es saprotu daudz savas kļūdas, izšķērdību, nepareizus pirkumus, lēmumus un tamlīdzīgas lietas, bet uz kopplāna fona ir tikai dažas lietas, kuras esmu izdarijis nepareizi un tā dēļ pašam tagad nākas ciest.
Es laikam atkārtošos, bet tomēr - ko darīt tālāk?