Tomēŗ nedaudz dīvaini, ka aizbraucot pēkšņi ir iespaidi, kuros dalīties. Nebiju gaidijis, ka tiešām rakstīšū.
Laikam no vienas puses gribas mājās palikušajiem kaut kā dot ziņu par savām gaitām nedaudz detalizētāk par "hallo... HALLO!? ES TEVI NEDZIRDU!!!"
Dīvaini ir arī tas, ka ar katru dienu slodze palielinās, bet paliek ar vien vieglāk un vieglāk. Laikam jau, ka ķermenis sāk atgūties no ziemas miega, kuru izbaudijis pēdējos divus mēnešus un sāk dedzināt nost uzkrāto "sedziņu". Katru dienu 30 maiļus ar ričuku un 8h grātamu cilāšana un jūtos bez maz kā no jauna piedzimis, fakin oosam!
Un lai būtu kā pienākas - jābeidz uz bēdīgas nots - FAKINIE POĻU SLIŅĶI, FAK AR ĀRĀ!!!