Grrr, kā es ienīstu šādus rītus. Tādi rīti ir kā skabarga mugurā, kuru tu pats nevari dabūt ārā, jo nevari aizsniegties. Viss krīt no rokām ārā, visam tu uzskrien, visu tu apgāz. Esmu paspējis jau trīs reizes stenderē ieskriet, bļin.
Tostarp priecē dzīves vispārējā bilde, ja tā var teikt. Ir radusies tik ilgi trūkstošā apziņa - es zinu, ko es gribu. Un šķiet, ka pat šāds rīts mani no sliedēm neizsitīs.