Savādi. Sēžu pie galda un veros ainā - bļoda, krūze, dakšiņa un karote un pēkšņi kā apskaidrība no nekā es saskatu taj visā mistisku ģeometrisku skarību un aina kļūst skaista un es sēžu un apbrīnoju to. Tik proporcionāli novietota dakšiņa galda apaļajai malai, taisnā leņķī noliktā karote un bļodiņa, kas nobeidz kompozīciju. Nekā īpaša, tikai sīkumi, bet tomēr ģemoetriski skaisti sīkumi.