Tev vienalga, man vienalga, viņai vienalga, viņam arī vienalga... viņiem, viņām un tiem vienalgar.
Eh, grūti gan laiki pienākuši, visiem vienalga itkā..
Jocīgi ir tas, ka tu cilvēkam var teikt blakus pavadi daudzus gadus un nepamani kā viņš(viņa tb) mainās.
Vel jocīgi ir tas, ka es vel aiz vien sevi gandrīzvai nicinu. Kapēc ? Es kāds mazohists esmu ? Un galnais, ka man tas neko nedod, tieši otrādi.
Hurt bij taisnība - Lost Highway OST tiešām ir labākais OST kādu esmu dzirdējis. Šodien būs jāaizbrauc kaut kur patālāk izvēdināties klusumā, lai apkārt nav atmiņu un pilsētas trokšņa.
Īstenībā man sāp sirds par paša stulbumu un citiem sīkumiem, bet sāp sāpīgi un tas nav patīkami.