Zini kad gadās tā, ka gribas lai tevi ivenkārši paņem un samīļo tā no visas sirds. Šodien kaut kā dikti bagāta man emociju gamma bijusi - gan prieks, gan bēdas, gan sāpes un dusmas... Viss vienā reibinošā kokteilī sajaucies man uzdzen nomācošu nostaļģiju.
Es skumstu un tā ir mana lielākā nelaime. Es pārāk daudz skumstu pēc pagātnes. Man ir skumji, jo nav vairs tā kā ibja un nekad tā nebūs.
Šovakar vel iespējams ka iešu kaut kur dzert vai kā tamlīdzīgi, vel nezinu. Diezvai, aiziesim ar darugiem kaut kur pasēdēt.
TOstarp gribu uz Madonu.