Kapēc es tik dedzīgi cenšos iegūt sev darbu, dzīvokli. Man ir tikai 18, bet es jau rautin raujos, lai man būtu tas viss. Dieva dēļ, man pat vidējās izglītības vel nav, bet es jūtos nepilnvērtīgs jo man nav darba un nav dzīvokļa, jā tā padomā, tad vienu brīdi man pat tas likās nenormāli.
Vakar es sapratu kapēc tas tā ir. Tas nav tikai tapēc, ka tad man būtu sava dzīve, vieta or smth like that un nav arī tapēc, ka es alkstu brīvības vai kā tamīdzīga, protams, tas arī spēlē savu lomu šaj visā, bet galveno kārt tomēr tas ir tapēc, ka man rodas tāda sajūta, ka mans patēvs cenšas mani izēst no mājām. Es savās mājās nejūtos labi, omulīgi, mājīgi vai vel kā citādi.