Seedeeju parkaa, dzeeru alu un eedu chipshus, pljaapaajot par dziivi gandriizvai pats ar sevi. Shonakt man gribeejaas raudaat, raudaat aiz laimes, kuru es neesmu pelnijis, bet es valdijos, jo tach nedriikst - raudaat ir slikti! Bu,bu,bu,bu... Bet man gribas kliegt par to, cik man ir fakin labi. Pats stulbaakais ir apzinja, ka nekas nau muuzhiigs. Taa deelj vien man gribas triekties ar galvu sienaa. Es nespeeju saprast - ko vinja manii ir atradusi, jo vieniigais ko es jeedzu ir eest gatavoshana, bet ar gatavoshanas prasmi vien paeedis netiksi. Pat ne prasmi, bet patiku gatavot. Eh, ko nu tur daudz pljaapaat taadas muljkjiibas. /sit sev pa galvu un censhas saprast - aiz kam gan es atkal uzdodu jautaajumus... Un tomeer.. beediigi man ir, es pat nezinu kapeec. Man tach viss ir tik labi...