Sapnis
Es un mans kaimiņš. Mēs ejam pa Vecrīgas ielām, kuras visas ir dubļos, tur tiešām bija daudz dubļu. Man ir plikas kājas, nē, man bij viena čība, otru acīmredzo biju pazaudējis pa ceļam. Tā nu mēs gājām līdz nācām pie kaut kāda dīķīša. Kaimiņš nez kā jau bija otrā galā a ma natlika gar dubļiem noklāto un slideno maliņu doties pāri izmisīgi turoties pie kaut kā, es īsti neatceros pie kā. Beigu beigās es gandrīz iekritu. Es tā arī nesapratu kapēc es neiekritu... Bet kā man riebjas tā sajūta ka tu krīti, it īpaši ja tas notiek sapnī. Visu mani pārņem tādas riebīgas tirpas un tā nolāpītā gaidīšana. Pretīgi. Dīvains sapnis.