Un šodien es jūtos sabraukts :/ bļin, kas ar mani notiek ?[mūžsenais jautājums hehe]
Es laikam tiešām dēļ savas paranojas jūku prātā. Viss un vienmēr man galvā notiek ačgārni. Un kapēc tā ? Tapēc, ka tā darbojas mana centrālā nervu sistēma ? Šaubos, bet varbūt, ka tas arī ir visīstākais un vispareizākais izskaidrojums. Mans pašaizsardzības mehānisms ir pārforsējis un nostrādājis pats pret sevi... Nolāpīc, jūtos tā itkā pats sevi būtu mīcijis, spārdijis ar kājam, nolādējis, nometis zemē, iespēris pa nierēm un tad aizmirsis kādā grāvī... Zin, diezgan draņķīga sajūta.
Cenšoties saprast - kas tad īsti pozitīvs šodien notika, es nonāku pie secinājuma,ka nejau katru dienu jānotiek kaut kam pozitīvam vai ne ? Un ne jau katru dienu visam jābūt līdzsvarā, sanāk tā, ka pārsvarā jābūt pilnīgā pakaļā, lai spētu novērtēt tos laimes mirkļūs, kurus nu liktens mums iedala pēc saviem ieskatiem.