Veicina domāšanu.
Man ir viss, ko vien jaunietis var vēlēties - i-nets mājās, draugi, par kuriem var vien sapņot, skolā, kurā pret mums attiecas kā pret cilvēkiem. Vecāki kuriem vien atliek ieminēties ["varbūt ka varētu..." vai "nē, nu var jau..."] un uz nākamo dzimmeni es saņemu uz mēnesi apmaksātus arhitekta kursus, dzīvesvieta - pats centrs ibio, berga bazārs. ideāli vai ne ?! [protams, ka "mēnesim" ir arii sava tumšā puse]
Bet citiem tur pretī nav nekā, ne tādu vecāku, nedziivesvietas, ne i-nets mājās nekā.
Bet būtība ir tā, ka es nezinu ko es gribu, kas es gribu būt dzīve, ko es gribu sasniegt un vai vispār par kaut ko gribu kļūt, bet tie, kam nau tā, kas ir man zin, viņi zin, kas viņi būs.
Tā ir, es esmu izlaidies vai varbūt izlaists, man trūkst mērķtiecības un pašapziņas, man trūkst tā "Es GRIBU!"
Bet no zila gaisa nekas tāds nerodas un es, par nožēlu, nezinu kur lai kaut ko tādu rauj