tā nu vakar biju pie ginekoloģes :) pašai prieks! es ganviņu arī ikdienā mēdzu kādreiz satikt, sazvanīties, bet darbs tomēr ir darbs un par to men ar viņu negribas runāt kaut kur mājās, bet labāk pie viņas vizītē... man ar nepatiktu, ja pacienti mani traucētu manā brīvajā laikā...
tad nu viņa ar mani parunājās, apjautājās, vai neesmu stāvoklī, jo viņa zināja, ka pēc kāzām ir doma neizsargāties, kā rezultātā varētu ģimenītei pievienotais trešais :) baigi jau man gribas to bebuku... nu baigi!!! reizēm nožēloju, ka esmu tik saprātīga :( no sākuma pēc kāzām, tagad pēc studijām jo negribas grūtniecības nelabumus piedzīvot diplomprojekta rakstīšanas laikā... tad vēl gribas savu mitekli, kas šobrīd ir vissarežģītākais, jo māju gribam, bet atļauties nevaram. par reāliem graustiem prasa nenormālu summu!!! tad nu esam nonākuši, ka taisīsim saliekamo māju... redzēs ,kas būs, jo nu tās jau ar maksā... un vēl zeme... ja varētu vecmāmiņu izsviest no dzīvokļa, tad mums būtu kur palikt, bet to ta nevar darīt :(
bet nu labākās ziņas ir, ka man tikai jāsaņemas un tad jau arī bebuks būs klāt.
tam gan ir vēl viena problēma... jārunā ar priekšnieci par algas palielinājumu... baigi jau negribas to darīt... zinu, ka mana alga ir smieklīga un neviens par tādu algu nestrādā, pat apkopējām maksā vairāk, bet kaut kā neērti prasīties... esmu tāds dīvains cilvēks, ka nevaru saņemties pieprasīt lielāku algu, bet laikam jau tas būs jādara. sāku gan domāt, cik tad lielu man vajag un apjuku, jo tīri labi iztieku kas ir šobrīd, bet ir viens bet... man šobrīd nav jāpērk pārtika un nav jāmaksā hipotekārais kredīts! bet pārtikai un krdītam tikai ar vīra algu ar nepietiks... tā nu esmu dilemmas priekša, ko drīt, jo gribuas visu, bet negribas cilvēku sāpināt... it sevišķi, kad tagad ir tik maz darba piedāvājumu!
nu tad jau redzēs... jāsaņemas sarunai un būs labi! tik sarunai ir vēl viens šķērslis! priekšniecei nekad nav laika!!! vienmēr viņai ir citi darbi (reizēm, gan tie citi darbi izrādās ir bilžu ielādēšana datorā) bet tomēr kaut kā negribas viņu traucēt, jo, ja viņu iztraucē, tad paliek ērcīga un neapmierināta... bet esmu cilvēks, kuram nepatīk darīt citus nelaimīgus!
ah, skolas solā sēžot bija daudz vieglāk...