ciepina06's Journal

12:13pm: maliet ir skumji :( vīrs ir Helsinkos, bet nu rīt vēlu būs atpkaļ, bet es esmu vairāk satraukusies par savām analīzēm, tik ceru, ka pēc 1,5 nedēļas, tomēr viss atkal būs kārtībā un atkal varēšu mierīgi dzīvot. tagad jau ar ieteikts atpūsties, nesatraukties un priecāties par dzīvi!

10:17am: nu tā, esam apraduši ar jauno situāciju. to gan zin tikai retais, bet pārējiem teiksim, kad būs viss pavisam droši :) vēl tik būs jāizdomā, kā to pateikt visiem pārējiem... tā jua nevienam tā īpaši to nepaziņosim, bet vecākiem un vecvecākiem gan tā kā vajadzētu to pateikt tā īpašāk, nevis aizsūtīt sms... būs vēljāpadomā, pie tam man ir mani tauciņi, kas kāu laiku to noslēps.

11:12am: jūtos labi, tikai nez kāpēc indijas rieskti vairs negaršo pēc riekstiem, bet gan pelējuma :( bet nu nekas, tos vienkārši vairs nepirkšu

10:12am: mēs tagad esam trīs :) :) :) :) es teiktu, ka jau kādas 2 nedēļas esam trīs, tikai to vēl nezinājām :) esmu tik priecīga un laimīga :) nu vairs laimīgāka nevar būt... gribas to izkliegt visai pasaulei, bet kaut kas liek vēl nogaidīt un sagaidīt analīžu rezultātus, oficiālu pierakstīšanos pie ārsta un tad varēsim citiem teikt, ka esam trīs. tagad pat priecājos, ka esmu pieņēmusies svarā, neviens pat nemanīs, ka esam trīs (vismaz kādu brīdi)

12:49pm: ah, brīvdienas pavadītas godam.
priekšniece gan bij laikam dikti dusmīga, kad ceturdien vakarā nosūtīju sms, ka piektdien nebūšu darbā, jo ir iespēja braukt uz Liepāju līdzi vīram... būtu jau pateikusi viņai sejā, bet visu dienu viņa bij kā pūķis un pati ar savu draudzeni pazuda ap 17tiem no darba. kad nosūtīju, ka nebūšu darbā, saņēmu atbildes sms, ka nākamreiz tomēr jābrīdina ātrāk, ka vēlos brīvdienu un jānoskaidro, vai tiešām tādu varu iegūt :D smieklīgi, par šitik uzkrātām darba stundām man vēl grib kaut ko aizrādīt! ar esošo darba tirgus situāciju ir tā bēdīgi, tāpēc baigi lekties nevar, bet nu tomēr, es ar esmu cilvēks un gribu atpūsties. viņa jau nezin, no cikiem esmu darbā (vai varbūt jautā biroja administratorei? ) un tad uzkrītoši paskatās savā pulkstenī, kad 17.30 taisos prom. viņai jau nav ne jausmas, ka es jau no 9.00 darbā strādāju un pusdienas ēdu labākajā gadījumā 30 min, nevis stundu! tas mani sāk tracināt, bet gan jau es ar šito tikšu galā. man nepatīk, ka viņa tā arī man sejā neko nevar pateikt - aizrādīt, vai vēl ko tādu! kā vadītājs viņa ir pilnīga nulle! tak ir jāspēj savam darbiniekam aizrādīt, ka lūk šādi man nav pieņemami, ja vēlies brīvdienu, tad lūdzu brīdini mani konkrētas dienas iepriekš, vai arī izrunāt mutiski, kāds ir mans darba laiks, savādāk reizēm šķiet, ka tas ir pilnīgi normāli, ja es 15. datumā darbā esmu 12-15 h... un par to man ķipa nepienākas nekas? ja viņa man maksātu 500Ls, tad es droši vien nesūdzētos par to, ka reizēm tik ilgi jāstrādā, bet par manu esošo algu... nu negribu tā strādāt, kā zirgs un pat paldies par to nesaņemt, pēdējo reizi, kad dēļ vienas bilances biju spiesta vairākas dienas pēc kārtas strādāt 12h, tad pēc trešās dienas pateic, ka nākamajā dienā varbūt lia atnāku mazliet vēlāk, vai ātrāk varu doties prom, bet patiesībā, es tajās dienās biju nostrādājusi vēl vienu papildus dienu un savā algā to neredzēju! ja reiz nemaksā par virsstundām, tad es savas virsstundas uzkrāju un izmantoju kā brīvdienu, kad man gribas.
un par šito piektdienu varēju arī ats''utīt, ka esmu slima un dakterei pazvanīt un pateikt, lai uzraksta slimības lapu... vai tad viņai tas labāk patikt? domāju, ka ne!
nu bet brīvdienas viņa nespēja man izbojāt! atpūtos godam kopā ar vīru! tagad viņa tik dikti pietrūkst!!! bijām uz foršu muļķiku - supersuns bulta! nu šitā sen nebiju smējusies kino...

9:45am: nu ko, rīt uz Liepāju kopā ar vīru. viņam tomēr uz Liepāju ir jābrauc, bet mēs apvienosim visus pasākumus un es arī braukšu, padzīvosimies pa Liepāju un tad brauksim pie kursabiedrenes. protams, nedaudz bēdājos, ka izlapikusi tikšanās ar bijušo, bet to tak var pārdzīvot, un šķiet, ka viņš vēl joprojām grib mani satikt, tagad tikai viņu neaizbaidīt :)

3:52pm: šoreiz no tikšanās ar bijušo tomēr nekas neiznāks :( vīram atcēla 2 dienu komandējumu, jo redz ārā esot pārāk slapjš, lai uz jumta tagad uzstādītu antenu :( nekas, braukšu piektdien viņam līdz uz Liepāju (tiesa nezinu, ko tur darīšu, kamēr viņš strādās) un tad pie manas draudzenītes :) vismaz jauki atpūtīsimies no ikdienas... tiesa ne ar to, kuru man šoreiz gribējās, bet lai jau būtu. tagad tik bijušajam šitas jāpaziņo...

9:48am: nu tā, brīvdienas pavadītas godam!
sestdien BT meiteņu tusiņš - bij varen forši un turpmāk ar uz tādu došos :) tagad noteikti sevi varu saukt par kārtīgu cāleni :) pat pirmais, ko daru ieslēdzot datoru it nevis draugiem.lv pārbaude, bet gan BT meiteņu lapa calis.lv :) bet vīrma nav nekādu iebildumu, jo mēs tur tāda sieviešu kompānija, pļāpājam par visu un neko! vienkārši aizmirstamies par ikdienu.
svētdien nobastoju kora koncertu. nu negribējās man braukt vienai svētdienas dienā, pie tam atpakaļ būtu tik vēlu, ka ar vīru brīvdienās nebūtu redzējusi! tā nu vismaz vakar pavingrojām abi divi :) tik forši. vīrs saka, ka man esot riesta laiks un es tagad riestojot :D
šito ceturdien briest viens liels nedarbs - tikšanās ar bijušo! tad jau redzēs kā tas izvērtīsies, ko mēs labu sadarīsim, bet šobrīd esmu stingri nolēmusi laulību nepārkāpt! tik es nevaru saprast, vai arī bijušais to apjēdz? tad jau redzēsim, varbūt viņš tomēr beigās noraustīsies un nekur neaizbrauksim, kaut kag no viņa vēstulēm saprotu, ka viņš ir dikt iieninteresēts. nez kāpēc man no viņa tekstiem sanāca izvilkt, ka es būtu viņa īstā sieva, kādu viņš sev vēlētos... pati nesaprotu kāpēc man tā šķiet, bet nu to jau tad cetrudienas vakarā/naktī redzēsim. gribas jua baigi satikt kādu, kas nav redzēts 5.5 gadus, pie tam kāds ,par kuru es esmu sapņojusi tik daudzus gadus! un varbūt varētu padejot... kaut ārā uz ceļa, vai mežā starp kupenām - dejot ar kādu kurš to prot ir tāda bauda! vīrs ar nav slikt dejotājs, bet domāju, ka bijušajam viņš nestāv blakus, pie tam, ja bijušais ir ar 10 gadu pieredzi dejošanā

10:59am: tā, vīrs noteikti būtu dusmīgs, ja šito izlasītu... jau pirms 5 gadiem par līdzīgu gadījumu gandrīz izšķīrāmies. tātad, nākamo cetrudien satiekos ar savu bijušo, brauksim abi kopā atpūsties ceturdienas vakarā un piektdienas dienu līdz vakaram pavadīsim kopā. Man gan nepatīk, ka vīram būs jāmelo. nezin kāpēc man šķiet, ka tas ir slikti, ka ar bijušo satikšos, bet ja tā padomā, tad mēs tikai runāsim par dzīvi, par to, kas noticies pa visiem šitiem gadiem... nekam TĀDAM nevajadzētu notikt. man tak ir vīrs (un bijušais to zin) un viņam ir draudzene. man gan šķiet, ka viņš lolo cerīgas uz kaut ko intīmu, bet es to noteikti nepieļaušu! viena babņika dēļ netaisos izputināt laimīgu laulību!
un lai kāds tik pasaka, ka ja jau būtu laimīga, tad netiktos, bet es tik tiešām tiekos, jo gribas viņu satikt! nav redzēts piecus gadus!!! un mums abiem ir kopīgas 4 nedēļas, kas iekļautos vēl bērnībā. viņš ir mans bijušais, nekad ar viņu nav bijušas intīmas attiecības, bet bijušais tāpēc, ka mana bērnības mīlestība! pirms 5 gadiem, kad viņu satiku pēdējo reizi viņš savam draugam stāstīja un rādīja, ka redz es esot viņa pirmā mīlestība. es gandrīz apraudājos Alus sētā... man tā sagribējās būt kopā ar viņu, bet man jau bija vīra kungs, toreiz noturējos, lai gan vīram teicu, ka gribu pamēģināt, lai nekad vairs negribētos, jo viņ ir mans bērnības sapnis! cik gadus es par viņu sapņoju un domāju - 6!!! šķiet, ka 6 ir tāds zīmīgs cipars tieši man. tad e ssatiku vīru un nu mani sapņi pieder tikai vīram :) viņš ir pasaulē vislabākais vīrs un būs vislabākais tētis :)
mani tikai izbrīna, ka bijušais neko netaisās teikt par mūsu dienu savai draudzenei... it kā viņš viņu netaisoties precēt, kaut kā īsti neesot, bet tagad sāku domāt cik daudz man viņam ticēt? varbūt arī viņš ir iedomājies, ka es būtu ideāla sieva priekš viņa un viņš grib mani atņemt vīram? kaut gan nē, vairāk sliecos uz to, ka viņš vienkārši grib iegūt precētu sievieti, bet tas viņam neizdosies!

10:41am: vakar atkal sarakstījos ar bijušo caur draugiem. nez kāpēc ikreiz, kad viņam rakstu, mani krata drebuļi? vai tiešām tas būtu tāpēc, ka sarakstīties ar viņu ir slikti? šoreiz pat es viņam jautāju par darbu... un viņš pat deva padomus, tā, ka tas nebij saistīts ar to, ka mēs kaut ko varētu pasākt, lai gan tāds mazs, melns radījums uz mana pleca tirdīja, lai pajautāju, kad varam satikties. Bet labi, ka apdomājos un izlēmu tomēr to nejautāt, savādāk būtu problēmas ar vīru. parasti vīram nestāstu, ka esmu ar viņu kontaktējusies, bet šoreiz pateicu, ka jautāju par viņa darbu un viņš tāds dīvains palika, bet es ceru, ka viņš ir sapratis, ka man nekad neviens nebūs tik pat labs vai labāks par viņu! dažus esmu vēl satikusi, bet nevienu vīrieti neesmu redzējusi tik gādīgu un rūpīgu. nu kurma vēl vīrs pienes brokastis gultā gandrīz katru rītu? un es neesmu slima! viņš gluži vienkārši ceļas agrāk par mani un tad mani modina ar brokastīm un mīļu rīta buču!
neviens nekad nebūs labāks par viņu!

1:06pm: vai ku sen nekas nav rakstīts! nu ko, varu atzīties, ka esmu sākusi cāļot :D un man patīk :D
mēs ģimenē tomēr vēl esam divi nevis trīs :( bet nu nekas, gan jau drīz būsim trīs, būs arī māja un viss pārējais par ko sapņojam, gan jau viss ka'dreiz piepildīsies

9:23am: esmu tādā nedaudz pacilājošā gaisotnē! tikko uzzināju, kad īstajā dienā darījām īstās lietas un, ja astainīši bijuši labā kondīcijā, varam gaidīt trešo! jāpaciešas vēl tik pāris dienas, lai to konstatētu kārtīgi, bet ir sajūta, ka būs :)

9:14am: brīvdienas
piektdienas vakars sākās super - vīrs pārbrauca no Tallinas! abi gājām gulēt uzreiz pēc viņa atbraukšanas, bet pie miega jau tik ātri netikām :) paslīdēja man kāja un gribēšana... tagad neliels uztraukums, bet kā es saku, ka man reizēm vajag pazaudēt savu saprātu, lai iegūtu vēl vienu dvēselīti. nu kāpēc es nevaru tā vienkārši? vienmēr gribas visu pēc kārtas, tā kā pienākas :) pašiem jau reizēm smiekli, ka mums vajag piedzerties un gan jau viss sanāks un neko vairs labot nevarēsim, bet abi būsim laimīgi :)
gaidīsim ,kas notiksies tuvākajās dienas :) šķiet, ka vīrs jau sacerējies, bet es gan vēl ne... neko jau nevar zināt un vilties negribas

9:20am: kā man jau apnicis, ka katrā teikumā ikvienā vietā var dzirdēt vārdu KRĪZE. nu kas tā par krīzi??? tikai neapdomīgajiem šī ir krīze, bet normāliem cilvēkiem, kas domāja par to, vai spēs kredītu atmaksāt, kas godīgi un kārtīgi strādājuši nav krīzes! tas, ka māklerim ir krīze, jo neviens vairs negrib pirkt nekustamos īpašumus... nu piedodiet, bet nu nevar tak ilgu laiku iedzīvoties citu naudā!!! un es uzskatu, ka lielākā daļa mākleru iedzīvojās citu naudā! kā saka, kas viegli nāk, tas viegli aiziet... tas attiecas uz daudziem, kas viegli savu naudiņu ieguvuši viegli to arī atdevuši un tagad kož pirkstos, jo nav iekrājuši ne santīma, bet banka nāk virsū! arī man draugos ir puisi, kas domāja, ka visu mūžu pelnīs 1300Ls mēnesī par savu darbu būvniecībā. tagad nu ir tā, ka darba nav, vai arī, ja darbs ir, tad par to nesamaksā... reāli sēž mājās (mazā būdā, ko nopirka par nenormālu naudu) un spēlē datorspēles... a citu darbu atrast nereāli, jo ir vidējā izglītība, bet neko citu nekad nav darijis izņemot savu būvniecības darbu... bēdīgi, žēl man tā cilvēka, it sevišķi tāpēc, ka arī savu veselību ir sabendējis- mugura čupā!
šodien nākot uz darbu ievēroju, ka par gājējiem gaismas pils celtniekiem ir vienalga! sētu tagad izdomājuši izveidot tur, kur ir ietve!!! nu super! tagad gājēji spiesti slidināties pa zālāju uz kura ir ledus kārta! un tālāk kāds kaut ko ir racis un ietves vidū izbēris nevajadzīgās smiltis!!! nu kas notiekās! vai tad gājējam būs jāpārvietojas pa brauktuvi??? kaut kāds murgs! šķiet, ka visa pasaule iet grīstē!
ja pirms brīža nemaz negribēju ar vīru braukt prom uz zviedriju, tad tagad to pat ļoti vēlos!!! tur vismaz cilvēki ir saprotošaķi, laipnāki un kārtīgāki! zviedriem ir vienalga, kas notiekās te lv, bet viņiem nav vienalga, kas notiekās pie viņiem!!! ah, tagad laikam nemaz nebēdātos par iespēju paslinkot, neko nedarīt

10:55am: šodien ir sestdiena, bet es esmu darbā :( paskatoties pa logu šķiet, ka neviens cits, izņemot sentor farm noliktavu un tele2 dažiem cilvēciņiem, nestrādā :( bēdīgi uzreiz... pat mūsu blakus birojā ir pilnīgs klusums... sēžu viena pati :( no vienas puses ir jauki būt vienīgajai darbā, bet no otras puses... salīdzinoši vientulīgi :( es tā domāju, ja man 15tajā nebūtu jānodod atskaites, vai tad priekšniece iedotu brīvu? šķiet, ka varētu būt, ka iedotu, bet vienalga šaubos, jo ir ļoti daudz darba ... pati īsti nezinu, kā lai visus darbus padara līdz aprīlim... atskaites + rīkojumi, akti... ah... reizēm tik ļoti negribas strādāt!
vakar biju uz lielisku koncertu "Sirds koncerts". Tiešām bija jauki un sirsnīgi... dziesmas, kurām var dziedāt līdz, dziedātāji, kuri personīgi pazīstami... un am visam pa vidu īzbrīns, ka šitādi cilvēki dzied krietni vien labāk par dažām "mūzikas zvaigznēm" Latvijā un pasaulē. es ceru ka čirkai izdosies kaut kā iekarot arī pārējās Latvijas klausītāju sirdis... vienīgais šķērslis laikam ir tas, ka viņai nav savu dziesmu :( balss ir ideāla, bet komponēt neprot... bet ja izdotos atrast kādu labu dziesmu autoru, tad viņa būtu TOP!!!
vakar izdarīju vēl vienu darbu- iegāju sporta klubā un noskaidroju jauno treniņu grafiku un jaunos izcenojumus... manam abonamentam cena cēlusies par 10Ls... bet nu man tik ļoti patīk, ka saņemot algu nopirkšu abonamentu un sākušu beidzot sportot... cik ta var audzēt taukus :D bērna tak ar gribēsies kaut kur pabūt un iemitināties... kaut kādas rezervītes jau vajag, bet nu ne tik lielas kā man :D

12:26pm: tā nu vakar biju pie ginekoloģes :) pašai prieks! es ganviņu arī ikdienā mēdzu kādreiz satikt, sazvanīties, bet darbs tomēr ir darbs un par to men ar viņu negribas runāt kaut kur mājās, bet labāk pie viņas vizītē... man ar nepatiktu, ja pacienti mani traucētu manā brīvajā laikā...
tad nu viņa ar mani parunājās, apjautājās, vai neesmu stāvoklī, jo viņa zināja, ka pēc kāzām ir doma neizsargāties, kā rezultātā varētu ģimenītei pievienotais trešais :) baigi jau man gribas to bebuku... nu baigi!!! reizēm nožēloju, ka esmu tik saprātīga :( no sākuma pēc kāzām, tagad pēc studijām jo negribas grūtniecības nelabumus piedzīvot diplomprojekta rakstīšanas laikā... tad vēl gribas savu mitekli, kas šobrīd ir vissarežģītākais, jo māju gribam, bet atļauties nevaram. par reāliem graustiem prasa nenormālu summu!!! tad nu esam nonākuši, ka taisīsim saliekamo māju... redzēs ,kas būs, jo nu tās jau ar maksā... un vēl zeme... ja varētu vecmāmiņu izsviest no dzīvokļa, tad mums būtu kur palikt, bet to ta nevar darīt :(
bet nu labākās ziņas ir, ka man tikai jāsaņemas un tad jau arī bebuks būs klāt.
tam gan ir vēl viena problēma... jārunā ar priekšnieci par algas palielinājumu... baigi jau negribas to darīt... zinu, ka mana alga ir smieklīga un neviens par tādu algu nestrādā, pat apkopējām maksā vairāk, bet kaut kā neērti prasīties... esmu tāds dīvains cilvēks, ka nevaru saņemties pieprasīt lielāku algu, bet laikam jau tas būs jādara. sāku gan domāt, cik tad lielu man vajag un apjuku, jo tīri labi iztieku kas ir šobrīd, bet ir viens bet... man šobrīd nav jāpērk pārtika un nav jāmaksā hipotekārais kredīts! bet pārtikai un krdītam tikai ar vīra algu ar nepietiks... tā nu esmu dilemmas priekša, ko drīt, jo gribuas visu, bet negribas cilvēku sāpināt... it sevišķi, kad tagad ir tik maz darba piedāvājumu!
nu tad jau redzēs... jāsaņemas sarunai un būs labi! tik sarunai ir vēl viens šķērslis! priekšniecei nekad nav laika!!! vienmēr viņai ir citi darbi (reizēm, gan tie citi darbi izrādās ir bilžu ielādēšana datorā) bet tomēr kaut kā negribas viņu traucēt, jo, ja viņu iztraucē, tad paliek ērcīga un neapmierināta... bet esmu cilvēks, kuram nepatīk darīt citus nelaimīgus!
ah, skolas solā sēžot bija daudz vieglāk...

12:14pm: nu jau sākusies Jaunā gada burzma! darba pilnas rokas!!! visas atskaites atkal jāsataisa... ehh, bet nu ko lai dara, jāstrādā jau ir. v\irs gan saka, ka varu arī nestrādāt... reizēm jau sagribas nestrādāt, jo bij tik jauki tās 2 nedēļas strādāt 2 dienas, bet atpūsties 5! nu tiešām atpūtos un uzņēmu spķus jaunam gadam, lai varētu pilnvērtīgi savu darbiņu darīt :) pašai prieks!
šogad esmu apņēmusies nepieņemties svarā!!! vismaz noturēties esošajos apmŗos, bet būtu jau labi, ja tomēr nokristos! vīrs jua man reizēm aizrāda, ka ir par daudz to kg... bet kaut kā sevi mocīt pirms bērniem negribu! un ja nu pēc tam bērni nevarēs būt? un galu galā, nesveru jau tonnu! tik nieka 69kg!!!
šogad janvārī beidzas apdrošināšanas polise... tad nu es cītīgi tagad cenšos viņu izmantot. pierakstījos pie higiēnista jau decembrī, bet šī saslimusi :( aizgāju šorīt 8os no rīta, bet nekā... devos vien ar tādiem pašiem uz darbu! šodien man vēl pie ginekologa! tur ar polise der, tad vismaz būs jāmaksā mazāk, bet jāmaksā gan jau būs, jo gribu sataisīt visas iespējamās analīze,s jo gribas bebuku, bet bez analīzēm negribas mēģināt. labāk uztraisīt un zināt spriedumu, nevis dzīvot mierā un nezināt, ka ir problēmas. tad nu redzēšu dakterītes ģīmi, kad pateikšu kā mēs izsargājamies šobrīd! ceru, ka no krēsla nenokritīs :)
piektdien iešu uz poti, tas ar par apdrošināšanu... tik daudz vis kaut kur gribas paspēt, bet laika tik maz
ar mācībām viss ok, vakar sākaš sesija, bet man nepieciešams tik uzrakstīt iesniegumu un noslēgt prakses līgumu un tad arī pēdējie 2 paraksti būs noķerti!
laikam nekā cita vairs jauna nav...
ā, ir gan, tagad uz darbu braucu ar autobusu... bišku jau man tā autobusa pietrūka, bet es braucu tādā laikā, kad skolēni vairs nebrauc, tāpēc autobuss ir patukšs un man nav baigi jāspiežas starp pārējiem cilvēkiem.
nu ja, un grāmatu gandrīz esmu izlasījusi, tik 45lpp vēl palikušas!!! māsa vakar iedeva sarakstu ar grāmatām, kas jāizlasa līdz 25 gadiem. man vēl 3 gadu palikuši un 2 jau būs izlasītas :) hi-hip-jēēēē

10:18am: ah, vakar bij samērā jauka dieniņa!
sākās viss ar darbu, kas nebij nemaz tik grūti... strādāt gan negribējās, bet kaut ko jau padarīju
tad viss turpinājās ar 1-2 l degvielas bākā un sastrēgumu pie Ulmaņa gatves/Vienības gatves krustojuma... kaut kā cerēju, ka sastrēguma nebūs, jo no rīta braucot uz darbu ielas bij tukšas un Salu tilts ar izskatījās tukšs, pat Mūkusalas aplis bija tukšs, bet... izrādās galā ir sastrēgums! es jau vīriņam teicu, ka vajag iepildīties, bet šis, ka visam pietieks, varu nesatraukties (a mazā bāciņa bagažniekā tukša, jo reizēm viņa tiešām glābj) tad nu dregulīga izslēdzu radio, ventilatoru uz mazāko un sēdēju klusumā, lai tik mazāk degviela tērētos, jo cik tas sastrēgums būs ilgs nevarēju paredzēt! bet viss beidzās labi, veiksmīgi tiku līdz vīriņam un abi devāmies mājās
tad nu paēdām un es sāku lādēt bildes picturehappy albūmā, lai tās varētu pasūtīt... 151 bilde!!! pajāga 2h kamēr ielādēja, pēc tam vēl kamēr katru pārbaudīsi... galu galā tam pa vidu vēl gludekļa remonts, ka abi mājas vīrieši rausta elektrību... jo redz sit elektrību ārā, a šie mēģina pa vienam vadiņam meklēt, kur tā vaina... tā nu pagāja 2h, biju izbesīta, ka internets visu laiku raustās un vīriņš galu galā paziņoja, ka viņam nepatika, kādas tās iepriekšējās bildes bij uztaisītas :( bišku apvainojos, bet ko padarīt!!! tad nu sarunāju ar māsu, ka šī ejot uz kino šodien ienesīs bildes attīstīšanai vienā salonā, kur cerams bildes uztaisīs smukākas, lai visiem ir galvas un lai neviens nav bez kājām.
tā arī pienāca vēlais vakars... baigi gribēju palasīt grāmatu, bet maz sanāca, šovakar pacentīšos vairāk!!! kaut kāda lasīšanas mānija uznāca!
patiesībā grāmatā ir daudz minēts par katoļticību un lasot uzzinu arī ko jaunu... kaut kā pēdējā laikā šī ticība Dievam ir aizrāvusi, ja man baznīca būtu 10m no mājām laikam pat pieceltos uz dievkalpojumu kaut 8os no rīta! nu spēja mani Tēvs Jānis pārliecināt, ka Dievs ir un es tam ticu! kad bijām uz Ziemassvētkiem baznīcā es sajutos tik labi! baznīcā jutos kā mājās, tur piederīga! tiešām uzreiz atbrīvojos... žēl, ka baznīciņa tik tālu :( tā varētu kaut karu vakaru iet nomierināties :)

10:38am: tātad puse garo brīvdienu ir garām :( žēl, ka tā, bet esmu labi atpūtusies :)
pirmais notikums - braukšana pēc mandarīniem... viss veiksmīgi, ieguvām Sky mandarinus par ļoti labu cenu!!! paldies tev A.
tālāk jau Ziemassvētki... kaut kā brīnumainā kārtā nebij tā stresa, ka kaut ko nepaspēsim sataisīt, kaut kāda drudžaina bļaustīšanās... pat mājā grīda netika izmazgāta un neviens par to nebrēca... tiešām dīvaini, bet vai tad svētkiem vajag mirdzošu grīdu? tak nē!!! galvenās ir tās sajūtas! un sajūtas bij! aši gan aizgājām gulēt, bet toties esam pa šīm brīvdienām izgulējušies!
26.12 devāmies uz Lielvārdes kora koncertu!!! pirms tam pabijām baznīcā (iznākot ārā šķita, ka ārā ir siltāks nekā iekšā, bet tā jau ir vienmēr, bet baznīciņa man ir mīļa, jūtos tur kā mājās :) ), tad pabijām pie vecmāmiņas, aši uzkodām un čāpojām pie vedējiem ciemos... jauki papļāpājām un uzzinājām, ka vīriņa draugam drīz būs sīkais... cik nu draugam, tagad jau drīzāk par paziņu jāsauc, bet bērnības draugs tivis pie bērna!!! prieks par viņu, bet pašiem ar tik ļoti sagribējās! ne viņi precējušies, tik kopā tikko sākuši dzīvot, bet vispār kā pāris ir tikai 1,5 gadu :( mēs jau nosmējāmies,ka pa dzērumam gan jau uztaisīts, bet uztaisīts! a mēs te nevaram nekādi saņemies... tad vispirms vajag apprecēties (tas nu tākā būtu), tad atkal savu dzīvesvietu (ar SE cerējām šo jautājumu atrisināt, bet tur krīze, vietējos atlaiž no darba, tad jau vairs neceram, ka tur tiksim, tātad šī te nav) un tas laikam arī viss! vajag tik pašiem savu dzīvesvietu, kur savu mazulīti audzināt, bet tādas vietas nav :( varētu jau pie vecākiem, kā tagad... bet nu negribu es visus apgrūtināt ar savu raudošo bērnu... nu negribu!!! varētu pie vecmāmiņas dzīvoklī (viņai bērna raudāšana netraucēs, jo ļoti slikti dzird), bet vai mēs izturēsim katru dienu vecmāmiņu... varbūt kādu nedēļu, bet tad jau gribēsies kaut kur aizlaisties... tā nu esam bezizejā! gribam bērnu, bet nav kur dzīvot! bet gaidīt ar negribas, jo zinam, ka vīriņam astainīši nav diez ko braši... un ja nu pēc 5 gadi tik saņemamies, ka nu viss ir un tad astainīši pavisam slinki??? ko tad??? negribu mēģenes bērnu :( ne labi, pietiks par skumjām lietām!
tad nu tālāk braucām uz Lielvārdi!!! KONCERTS!!! tas bij supper! par cik ir tiešā saikne ar vienu no dalībniekiem, tad uzzinājām, ka ne visu dziedāja dzīvajā, bet 20% bija ieraksts... žēl, ka tā, betvienalga bija dikti forši!!! uzinājām dažādas lietas par kori un bijām pat uz kora balli!!! nedaudz padejojām un tad devāmies pie radiniekiem uz pirti... pirti gan nebiju, bet gulēt aizgājām 5os... a daži tik 5:45! nu nogulējām visi nakti ļoti saldi!!! pamodāmies tik 11:30!!! tas tāds mūsu rekords gulēšanā, jo parasti abi divi diezgan agri pieceļamies, jo esam raduši agri celties uz skolu un darbu! tad nu braucām mājās un atpūtāmies :) cik forši!
tagad nevar vien sagaidīt, kad būšu mājās un varēšu turpināt lasīt Vējiem līdzi. bieza grāmata, bet ir tā vērts! pirmās 140lpp jau pieveiktas , vēl tik pāris simti lpp un grāmata būs izlasīta :D bet nu man kaut kā ir panesies, ka gribas kaut ko nopietnu izlasīt, tad nu arī lasīšu... un drīz ar autobusu braukšu uz darbu un mājās, tad ar varēšu palasīt,. kamēr uz darbu braukšu un vakaros ar būs brīvāks, jo esmu stingri nolēmusi ar labdarību nenodarboties un beidzot strādāt tā, kā rakstīts darba līgumā! par tādu naudu vairāk strādāt nav vērts!!!
nu tas laikam šobrīd viss... līdz vēlākam :)

3:18pm: ah, kā negribas strādāt!!! bet nu jāpastrādā ir, lai gan šīs divas dienas nav diez ko produktīvas :('
vakar ar vīriņu bijām iepirkt dāvanas... cik forši pastaigāt tādā Ziemassvētku eiforijā, visi smaida, priecīgi, tajā pašā laikā kaut ko drudžaini meklē. šogad kaut kā dīvaini, ka es laicīgi izdomāju, ko es gribētu katram dāvināt un kas katram būtu noderīgs, tāpēc vien neskraidu stresaina pa veikaliem, jo zinu, ko man vajag un lielākajā daļā gadījumu arī kur to dabūt!
tikko dabūju vēl vienu ierakstu ieskaišu grāmatiņā!!! vēl palikuši tikai trīs! divus dabūšu tad, kad beidzot pieteikšos pie diplomprojekta vadītājas, bet nekādi neatrodu viņas konsultāciju laikus un kad būšu parakstījusi prakses līgumu, a vēl viens man tā kā ir garantēts, jo visus darbiņus nodevu un visu laicīgi aizstāvēju! šķiet, ka sesija man beigsies tās pirmajā nedēļā!

2:27pm: tik sen nekas nav rakstīts... daudz laika jau pagājis.
laikam jau uz Ziemassvētku tuvošanos viss noskaidrojas pats no sevis un dzīve paliek mierīgāka :)
ar pasniedzējiem esmu tikusi galā :) baigias prieks! cita grupa tagad vēl kaut ko domā cīnīties, bet viņi laikam nesaprata, ka ir par vēlu! nu i, ka 15tajā nedēļā iedod nolikumu par studiju darbu krievu valodā un citiem pasniedzējiem par to sūdzaties 16tajā nedēļā??? tas vairs nevienu neinteresē... vajadzēja kalt dzelzi, kamēr tā vēl karsta!!! nu tad jau redzēs, kā viņiem tas beigies, bet ceru, ka arī viņi tiks pie ieraksta bez nekā darīšanas :) ļaunu citiem nevēlu, bet mani nevajag saukt par stresainu mātīti, kura neko nesaprot!
tad nu ir arī garām tās trakās 4 dienas un 3 naktis, kad abi bijām trīs bērnu vecāki :D nebija jau nemaz tik ļauni... labi, ka māsiņa tika atstāta ar mājās, bija vismaz, kas pašu mazāko (2.5 gadi) noliek gulēt, jo viņš pakļaujas tikai mammītei un pat tētim taisa trobeļus :) par daudz izlutināts šajā jomā, bet nu ko lai dara... auklējot citu cilvēku bērnus saprotu, kā es savējos neaudzināšu un ko savējiem atļaušu un aizliegšu... it kā jau nebūtu slikti audzināt pēc japāņu metodes, ka lai dara ko grib līdz 6 gadu vecumam, bet man tomēr ir nepieņemami, ka bērnu nolikt gulēt un atstāt kādam pieskatīt ir neiespējami! lūgšu kaut lai māsas liek manu bērnu gulēt jau no mazotnes, lai viņam būtu vienalga, kurš to dara un nebrēktu pie katras tantes vai onkuļa kas pienāk klāt... nu tas tāds mans pārspriedums par to, ko esmu secinājusi par citu bērniem...
vakar ar vīriņu bijām pelnītā atpūtā - SPA Usma! vīriņam ar dikti patika un man par to prieks! tā jau arī bij mana dāvaniņa viņam vārda dienā! un romantiskā nakts pelde sveču gaismā ar šampanieti... nu super! tik individuāla pieeja katram... kāds man prieks, par tādām vietām, kur klientam pieiet individuāli! sieviete reģistratūrā pat bija tik apsviēdīga, ka vīriņam neizpļāpājās, ka mums būs romantiskā pelde! paldies viņai par to! un ēdināšanas cenas - pārsteidzošas! pierasts, ka tādās vietās par 5 pelmeņiem ir jāmaksā 3Ls, tad šeit, bij tiešām liela porcija!!! vīriņš pasūtīja omleti un knapi apēda!
tagad atkal esmu darbā... baigi negribas strādāt šajā pirmssvētku laikā! gribas ar vīriņu pačučēt un neko nedarīt... vienkārši plūst pa straumi, bet kas tev dos...

7:31am: brīvdienas pagāja tā neko... mazliet skumji, ka lielvārde neuzvarēja koru karos (jo viņi tomēr bij labāki izpildījuma ziņā), bet nu ko lai dara... ja man jāizvēlas bērnu nams vai estreāde... laikam jau es arī izvēlētos estrādi. šoreiz mšuu kuplā ģimene atstāja pat 30 balsis par lielvārdi... tas ir kaut kas, jo paasti mēs tam naudu netērējam
šajās brīvdienās biju ļoti laba studente un mācījos! abas dienas visu dienu... nu labi, vakar tā mazāk, bet sestdien bibliotēkā nosēdēju 3,5 h mācoties!!! tas ir kaut kas! jācer tik, ka tam būs arī kādi rezultāti, savādāk jutīšos pagalam nelaimīga, ka tādu laiku esmu tērējusi, bet viss velti!

8:11am: vakardiena
ha, kā es cerēju, ka trešdiena būs jaukāka diena par otrdienu un pirmdienu! nekā tamlīdzīga... šķiet, ka visas problēmas tikai sākas!
vakar runājām ar pašu pasniedzēju, pie kura šis kursa darbs jāraksta un šis ne par ko negrib rakstīt iesk. par neko, bet gan mums jāraksa kursa darbs, kurā varam atrisināt tikai 10 no 15 problēmām... ha-ha... baigais atvieglojums! ja tā parēķna, tad katrai nedēļai pa vienai problēma, jo ir 16 nedēļas, 15 problēmas, tad mums par cik jau ir 14. nedēļa, kad to uzzinam, kas precīzi jāraksta, vajadzētu būt tikai 1 problēmai... nu labi, 5cām, bet ne vairāk. bet šis neatkāpjas ne par ko. otrai grupai ir bijis šis kursa darbs citā mācību priekšmetā un arī viņiem grāmatiņās ir studiju darbs, bet arī šiem viņš negrib rkastīt iesk. par to, ka reiz jau šo darbu rakstījuši... ja reiz tur esot tāda ailīte, tad esot arī kaut kas jāraksta un līdz nākamajai trešdienai viņš izdomāšot kas (kas jau būs 15tā nedēļa). šie protams ar neapmierināti, jo lietvede mums teica, ka nekas nebūs jāraksta, ka mums ieliks vienkārši iesk. tāpēc, ka tik vēlu esam uzzinājuši un ar pasniedzēju esot viss sarunāts. a ziniet, ko pasniedzējs??? kas esot tāda lietvede un kas viņš (sapratāt... visi kas zem viņa ir zemākas kastas un tajos nav jāklausās). a šiem grupā mācās no studentu pašpārveldes, kas uz reiz zvana viņu katesras vadītājam unnoskaidro, ka tik tiešām psniedzējam ir jāieliek iesk. un par to nekas nav jāraksta... a pasniedzējs tik turpina savu dziesmu-ja ailīte ir ieskaišu grāmatiņās, tad kaut kas būs jāraksta. tad nu sākām viņam pārmest, ka tā nav patiesība, ka tas nav taisnīgi... a viņš atkal-patiesība katram sava, bet taisnību lemj tiesa! nu labi, tagad arī tā darīšu.
tālāk gājām pie sava katedras vadītāja, kurš piektdien bija ļoti saprotošs un mani mierināja, ka viss tak būšot kārtībā. a tagad šim ir vienalga :( es jau vairs nevarēju izturēt, ka nedēļu jau risinu šo jautājumu par kursa darbu, viss it kā ir noskaidrots, bet ar pasniedzēju kā pret sienu, šis neklausās, sāka vienkārši birt asaras no bezspēcības un apjausmas, ka pasniedzējam ir pilnīgi vienalga!!! a katedras vadītājs mani nosauca par piņņu, kas es vispār par studentu, ka šitā raudot par tādu sīkumu, kā es izturēšot rūpnīcā, tak mācoties par vadītāju, tur būšot vēl stresainākas situācijas utt. gala rezultātā sapratu, ka arī šim pasniedzējam jau ir vienalga. kad turpinājām, ka mums liek rakstīt par kaut ko tādu, ko pasniedzējs nemaz nav stāstījis, tad ieaicināja mūs iekšā un sāka stāstīt, kas tad tur jāraksta. bet vai tad viņam tas ir jādara??? man jau šķiet, ka nē!!! tad turpinājām par to, ka kāpēc mēs tik vēlu uzzinam par studiju darbu, kāpēc mums tagad jāraksta, tad redz viņš pateica-es nevaru dēļ šitāda sīkuma savus nervus bendēt! parakstīšu jums to ailīti ar studiju darbu! to jūs gribējāt panākt? es jau protams vairs sen nebiju runājama, tad nu kursa biedrene tā arī pateica - jā.
bet mani tas vienalga neapmierina! gribu zināt, kāpēc tā gadījās! nav jau žēl uzrakstīt, ja par to pasaka laicīgi, bet ja par to paziņo tik vēlu, tad lai pasniedzēs runā ar mums un jārod kompromiss abām pusēm, nevis studentiem akli jāpakļaujas pasniedzējam. tad nu turpināju ar to, ka pazvanīju draudzenes tēvam, kurš arī strādā manā universitātē, tikai citā nodaļā par vadītāju. un šis apstiprināja manas domas par to, ka pasniedzējam mācību semestra sākumā ir jāinformē studenti par kursa darbiem, jo tikai pasniedzējs zinot mācību plānu,kas pirms katra semestra tiekot apstiprināts sēdē un ieteica man tālāk parunāties ar mācību prorektoru. prorektoram piektdien ir konsultāciju laiks, tad arī pie viņa iešu un prasīš, ko tur var darīt. bet laicīgi jau sapratu, ja 14, nedēļas beigās iešu stāstīt, tā arī līdz semestra beigām nekas nenotiksies un būs mums jāraksta. tad nu vakar aizrakstīju viņam e-mail ar savu problēmu un jautāju, via viņš mums var palīdzēt šajā jautājumā un vai mēs varam pie viņa iet parunāties un'kā šo situāciju atrisināt.
tad nu redzēs, vai šis man kaut ko atbildēs... ceru, ka vīņš būs saprotošs un beidzot kāds būs ieinteresēts par to un vēlēsies noskairtot taisnību (manis pēc, kaut universitātes tiesā).
tā lūk man iet ar studijām. liekas jau, ka varbūt būtu labāk mierīgi rakstīt un neko neprotestēt, jo ir tak pēdējās mācību nedēļas, tūliņ jābeidz studijas, jāraksta diplomprojekts utt., ka nevajadzētu kašķēties ar pasniedzējiem, tajā pašā laikā viņi nedrīkstētu mainīt savu attieksmi pret mani, ja reiz esu sūdzējusies par viņu neizdarībām. ah, traki... visu laiku tik pa galvu domas par studiju darbu un kā to visu atrisināt!

8:03am: šodien laikam būs jaukāka diena par vakardienu. pirmkārt, šķiet, ka priekšniece ir nomierinājusies (cik nu var spriest pēc e-pastiem). šodien pastrādāšu līdz 20tiem un tad jau būs jādodas mājās mazliet pamācīties, jo tas BP tak vienreiz jānodod... ai kā negribas viņu rakstīt, bet tik ļoti gribas dabūt automātu :) būs vien jāsaņemas un jāuzraksta.
pašai jau man ar šodien noskaņojums labāks :) vīrs ir mājās, līdz ar to vakarā arī bija jauka pagulšņāšana :) kā man patīk būt ar vīru vienkārši kopā! mēs varam pat neko nerunāt, bet vienkārši sēdēt viens otram blakus un būt tik laimīgi... maz jau tai mīlestībai vajag :)

8:58am: darbs :(
priekšniece laikam dusmīga :( redz viņai jātaisa bilance, bet pārņemtajai firmai datus par pirmo ceturksni nebija vēl savadījusi un prasīja man, lai savadu. tad nu 12tos, kad viņa atbrauca uz darbu un pateica, ka viņai līdz vakaram vajag bilanci, es sāku vadīt datus, ko iepriekšējā grāmatvede bija kārtojusi. savadīju tieši tā pat, kā viņa bija vadījusi, lai nebūtu pēc tam man jautājumu, kāpēc man tie konti nesakrīt, kas ir viņai ar kontu pārskatiem. redz, vakar taisīja bilanci līdz 3.30 un tagad gan jau baigi dusmojas, ka es neizdarot lietas līdz galam. nu ja tā grāmatvede tā grāmatjoa, tad es ar tā grāmatoju, jo ja vienam rēķinam viņa to pateica, tātad tas attiecas uz visiem pārējiem rēķiniem. tas, ka mums atšķiras pvn konti, nu labi, viņai bija 57211 18%, mums 57211 parasti ir 5%, kas arī pierakstīts pēc konta, bet ko man darīt, ja biņai ir tāds konts??? viņai 5% likmes vispār nebij, tāpēc arī bij 57211 konts.
pēc šiem notikumiem, šorīt ierodoties darbā saņēmum manāmi dusmīgu e-pastu, ka es lietas neizdarot līdz galam un viņai tagad šīs lietas esot jālabo un lai tak es jautāju, ja man kaut kas nav skaidrs. bet ko man darīt, ja viņa sēž jau dusmīga (nezinu gan par ko ierodoties 12tos pirmdienas dienā darbā, ja es esmu jau no 7.30), tad nu pie katra jautājuma viņas skats ir tāds, kas tu muļķe, ka nesaproti, ma tagad nav laika tev gari un plaši stāstīt! un tā arī ir viņas kļūda!!! ja kāds no tiem uzņēmumiem būtu nodots pilnā manā rīcībā, ka es par viņiem esmu atbildīga, ka tur visam jābūt kārtībā, tad es arī pati domātu un darītu, kā man gribas, bet šeit visur viņa pieņem lēmumu un es tur neko nevaru iespaidot! nav ne instrukciju, ne metodiku, kā dēļ arī rodas visas šīs nesaskaņas.
gribas man citu darbu, bet viens darbiņš, kas man varbūt derētu tagad, neatbild... nevaru gan saprast, neatbild tāpēc, ka nevajaga, jo dēļ ekonomiskās situācijas samazināts projektā strādājošo darbinieku skaits, vai arī neatbild, jo kontaktējas ar vadību un domā, vai viņiem mani vajag :( gribas jau man jaunu darbiņu, jo šajā ir apnikusi zemā alga, mūžīgas dusmas, garās darba stundas un priekšnieces neizdarība! kurš normāls priekšnieks liek savam darbiniekam strādāt pa16h dienā??? it sevišķi, ja tas ir izveidojies priekšnieka pēc! nu kur mana vaina, ak viņa datus nesavada un pēc tam to liek darīt man??? kāpeč manam vīram tas ir jāpaciešs? ja viņai nav ģimenes, nu tad lai dzīvo darbā, bet man ir ģimene un par to smieklīgo algu jau nu toč nav vērts strādāt vairāk par 8h diennaktī.
ai, atkal besis uznācis... nu nav godīgi, ka man jācieš viņas dēļ! kāpēc man jāstrādā līdz 20tiem, ja viņa tā strādā??? viņa tad nāk uz darbu 12tos, bet es jau 8os. sanāk, ka es strādāju 12h, bet viņa tikai 8h :( skumīgi, ka tā... nu nekas, skola drīz beigsies un, ja arī tad es savus darbus nevarēšu padarīt 8h, tad lai meklē citus darbiniekus, jo šaubos, vai viņa taisās man maksāt vairāk... bet māju tad ar gribas, apnicis dzīvot pie senčiem tik pat kā bez seksuālas dzīves ar vīru... bet nu mums būs ļoti laba atpūta īsi pirms ziemassvētkiem- spa usma esmu pasūtījusi romantisko peldi baseinā diviem ar šampanieti sveču gaismā. vīriņam noteikti patiks :)
ah, nu ja, visam jau vēl pa vidu tas, ka vīrs ir liepājā... atkal strādā :( bet nu nekas, šodien vakarā solījās būt mājās :)