Svinības
par cik nesen bija mana apaļā :D jubileja, tad šodien tika rīkots bilžu vakars ar radiņiem, pašiem mīļākajiem, labākajiem :)
šādu vecumu sasniedzot dāvanas iegūst arvien mazāku nozīmi, galvenais, lai par tevi atceras, pie tevis atbrauc. ar radiem vienmēr ir saturīgas sarunas, no tām vienmēr gūstu arī kaut ko sev.
šodien, šajā tikšanās reizē ieguvu pārliecību, ka esmu spējīga būt namamāte :) prieks pašai par sevi!!! ja tik vēl tas nams būtu mans, tad jau būtu vēl labāk, bet šīet, ka nevienam nav iebildumu, ka 4x gadā tēloju namamāti. šiet, ka tā saimniekošanās man ir pielipusi un īpaši izceļas tieši tagad-neilgi pēc laulībām! tagad savam vīriņam vienmēr izgludinu drēbes, vienmēr gribas viņam uztaisīt pusdieniņas nākamajai darba dienai... bet nu tik laba vēl neesmu, bet gan jau kļūšu, jo jau tagad esmu kļuvusi tik laba!
reizēm šķiet, ka visa mana dzīves jēga ir izdabāt vīriņam, bet ko lai dara, ja man tas tik ļoti patīk! man patīk redzēt, ka viņš ir priecīgs, laimīgs, patīk viņa dzīvi pataizīt vienkāršāku! mēs gan vienmēr esam vēlējušies otram palīdzēt, par sevi aizmirstot. pēdējā laikā viņam ir tik daudz laika, ka nav īsti laika man palīdzēt ar visu tik galā, bet no otras puses, kas tad man tāds jāpalīdz? vakarā tak viņš ir man blakus, lai es varētu iemigt! un tas arī ir galvenais!!!
tātad vēl viens secinājums - mīlestība mūs papildina un padara par daudz labākiem!