vakardiena
ha, kā es cerēju, ka trešdiena būs jaukāka diena par otrdienu un pirmdienu! nekā tamlīdzīga... šķiet, ka visas problēmas tikai sākas!
vakar runājām ar pašu pasniedzēju, pie kura šis kursa darbs jāraksta un šis ne par ko negrib rakstīt iesk. par neko, bet gan mums jāraksa kursa darbs, kurā varam atrisināt tikai 10 no 15 problēmām... ha-ha... baigais atvieglojums! ja tā parēķna, tad katrai nedēļai pa vienai problēma, jo ir 16 nedēļas, 15 problēmas, tad mums par cik jau ir 14. nedēļa, kad to uzzinam, kas precīzi jāraksta, vajadzētu būt tikai 1 problēmai... nu labi, 5cām, bet ne vairāk. bet šis neatkāpjas ne par ko. otrai grupai ir bijis šis kursa darbs citā mācību priekšmetā un arī viņiem grāmatiņās ir studiju darbs, bet arī šiem viņš negrib rkastīt iesk. par to, ka reiz jau šo darbu rakstījuši... ja reiz tur esot tāda ailīte, tad esot arī kaut kas jāraksta un līdz nākamajai trešdienai viņš izdomāšot kas (kas jau būs 15tā nedēļa). šie protams ar neapmierināti, jo lietvede mums teica, ka nekas nebūs jāraksta, ka mums ieliks vienkārši iesk. tāpēc, ka tik vēlu esam uzzinājuši un ar pasniedzēju esot viss sarunāts. a ziniet, ko pasniedzējs??? kas esot tāda lietvede un kas viņš (sapratāt... visi kas zem viņa ir zemākas kastas un tajos nav jāklausās). a šiem grupā mācās no studentu pašpārveldes, kas uz reiz zvana viņu katesras vadītājam unnoskaidro, ka tik tiešām psniedzējam ir jāieliek iesk. un par to nekas nav jāraksta... a pasniedzējs tik turpina savu dziesmu-ja ailīte ir ieskaišu grāmatiņās, tad kaut kas būs jāraksta. tad nu sākām viņam pārmest, ka tā nav patiesība, ka tas nav taisnīgi... a viņš atkal-patiesība katram sava, bet taisnību lemj tiesa! nu labi, tagad arī tā darīšu.
tālāk gājām pie sava katedras vadītāja, kurš piektdien bija ļoti saprotošs un mani mierināja, ka viss tak būšot kārtībā. a tagad šim ir vienalga :( es jau vairs nevarēju izturēt, ka nedēļu jau risinu šo jautājumu par kursa darbu, viss it kā ir noskaidrots, bet ar pasniedzēju kā pret sienu, šis neklausās, sāka vienkārši birt asaras no bezspēcības un apjausmas, ka pasniedzējam ir pilnīgi vienalga!!! a katedras vadītājs mani nosauca par piņņu, kas es vispār par studentu, ka šitā raudot par tādu sīkumu, kā es izturēšot rūpnīcā, tak mācoties par vadītāju, tur būšot vēl stresainākas situācijas utt. gala rezultātā sapratu, ka arī šim pasniedzējam jau ir vienalga. kad turpinājām, ka mums liek rakstīt par kaut ko tādu, ko pasniedzējs nemaz nav stāstījis, tad ieaicināja mūs iekšā un sāka stāstīt, kas tad tur jāraksta. bet vai tad viņam tas ir jādara??? man jau šķiet, ka nē!!! tad turpinājām par to, ka kāpēc mēs tik vēlu uzzinam par studiju darbu, kāpēc mums tagad jāraksta, tad redz viņš pateica-es nevaru dēļ šitāda sīkuma savus nervus bendēt! parakstīšu jums to ailīti ar studiju darbu! to jūs gribējāt panākt? es jau protams vairs sen nebiju runājama, tad nu kursa biedrene tā arī pateica - jā.
bet mani tas vienalga neapmierina! gribu zināt, kāpēc tā gadījās! nav jau žēl uzrakstīt, ja par to pasaka laicīgi, bet ja par to paziņo tik vēlu, tad lai pasniedzēs runā ar mums un jārod kompromiss abām pusēm, nevis studentiem akli jāpakļaujas pasniedzējam. tad nu turpināju ar to, ka pazvanīju draudzenes tēvam, kurš arī strādā manā universitātē, tikai citā nodaļā par vadītāju. un šis apstiprināja manas domas par to, ka pasniedzējam mācību semestra sākumā ir jāinformē studenti par kursa darbiem, jo tikai pasniedzējs zinot mācību plānu,kas pirms katra semestra tiekot apstiprināts sēdē un ieteica man tālāk parunāties ar mācību prorektoru. prorektoram piektdien ir konsultāciju laiks, tad arī pie viņa iešu un prasīš, ko tur var darīt. bet laicīgi jau sapratu, ja 14, nedēļas beigās iešu stāstīt, tā arī līdz semestra beigām nekas nenotiksies un būs mums jāraksta. tad nu vakar aizrakstīju viņam e-mail ar savu problēmu un jautāju, via viņš mums var palīdzēt šajā jautājumā un vai mēs varam pie viņa iet parunāties un'kā šo situāciju atrisināt.
tad nu redzēs, vai šis man kaut ko atbildēs... ceru, ka vīņš būs saprotošs un beidzot kāds būs ieinteresēts par to un vēlēsies noskairtot taisnību (manis pēc, kaut universitātes tiesā).
tā lūk man iet ar studijām. liekas jau, ka varbūt būtu labāk mierīgi rakstīt un neko neprotestēt, jo ir tak pēdējās mācību nedēļas, tūliņ jābeidz studijas, jāraksta diplomprojekts utt., ka nevajadzētu kašķēties ar pasniedzējiem, tajā pašā laikā viņi nedrīkstētu mainīt savu attieksmi pret mani, ja reiz esu sūdzējusies par viņu neizdarībām. ah, traki... visu laiku tik pa galvu domas par studiju darbu un kā to visu atrisināt!