cik vientuļi būt vienai pašai :( tā jau zināju, ka pavadīšu vientulīgu vakaru! labi vēl, ka dzīvoju pie vecākiem, tad vismaz māja nav tukša, bet sajūta vienalga tāda, ka kaut kā trūkst! trūkst tā mīļā cilvēciņa sev blakus, tik ļoti, ļoti!
esmu sapratusi, ka neviens cits mani nepazīst tik labi, kā mans vīrs! esam savās attiecībās nonākuši tik tālu, ka lasam otra domas. rodas stulbs jautājums, kāpēc, tad tagad nenolasam otra domas un tādā veidā nekomunicējam? bet to ptru jau vajag redzēt! vajag vienkārši redzēt viņa jauko piemīlīgo sejiņu, lai varētu iztulkot viņa sajūas, domas... žēl, ka tieši lv viesnīcā nav iespējams dabūt internetu!!! nu kāpēc gan lt, gan est ir visās viesnīcās nets, nu kaut vestibilā, bet ir, bet redz lv, tādas ekstras nav :(
skumīgi jau dikti, bet es zinu, ka viņu rīt satikšu! gan jau, ka vēl šovakar pirms gulētiešanas viņš man piezvanīs un novēlēs saldus sapnīšus savai sieviņai :) tik patīkami ir dzirdēt, kad viņš mani nosauc par sieviņu! es to gaidīju tik ilgi!!!