ehh... vīrs atkal komandējumā :( būs vien šovakar jāpavada vientulīgs vakars vai nu darbā pie atskaitēm vai arī mājās pie jau redzētām filmām :( īsti negribas ne vienu ne otru, bet gribas savu vīru sev blakus! es jau saprotu, darbs ir darbs un ja jābrauc strādāt, tad jābrauc, padarīt jau tur neko nevar! vismaz beidzot viņš var braukt un nedomāt par to, cik daudz km viņš ir nobraucis, jo beidzot ir dabūjis darba mašīnu! tiesa, tā nav pilnīgi viņa, bet gan jau ar laiku būs viņa :)
kaut kad nesen vīrs man ieminējās par notikumu pirms 5gadiem... skmuji man palika un žēl viņa, ka viņam tas bij jāpiedzīvo! tādu nodevību pati es no sevis nekad nebūtu gaidījusi, bet tā nu toreiz sanāca. zinu, ka viņš man to pieminēs vienmēr... bet viņš zin, ka vairs nekad šādu kļūdu neatkārtošu jo viņu tik ļoti mīlu!