cuba
                  nezināju, ka man tik maz vajag, lai savu sajūtu varētu nodēvēt par laimīgu. ierakstīju sev izlasi ar nosaukumu-dateles zem     greifrūtu koka, kad kāds skaļi raud un pika man sameta izlasi , ko nodēvēju par cīvas upeņu/ ērkšogu izlasi
                                         a ko vēl vairāk vajag kā vien kā klīst pa chilli picērijām iekosts gardus tuncha  vai grieķu salātus.tenterēt pa savām pirmajām mājām depo. bučoties šefa acu priekšā ar īru aitu ganu , ar pīrsinga puiku, kurš pārdod laimīgu dzīvi pa 19.90 ls. ja nepatiks varēs atgriezt divu nedēļu laikā. plānojam ar viņu braukt uz kubu, lai malkotu kubas rumu vai mohito un kūpinātu kubas cigārus.vēl varētu izīrēt kādu jumtu, tur atliekt galvas natī un skaitīt kubas zvaigznes un nelikties ne zinis par kubas režīmu, kas cilvēkiem nesola debesu dāvanas . bet tāpat visi ir laimīgi.