Varbūt, ka ir stulbi pusvienos naktī istabas vidū staipīties, bet jāizstaipās ir. Jo šovakar sports bij vienkārši ūber! Jo ilgs un kvalitatīvs. Bija novākušās labas komandas. Un tad tā, līdz pusdivpadsmitiem. Bet, varbūt, ka man vienīgajam tas šķiet ūber un nogurdinošs. Varbūt, ka pārējiem tas šķitīs pavisam parasts pirmdienas florbola treniņš, bet tas tikai tāpēc, ka šamie vakar nedrasēja pa Jaunciema mežiem/purviem un nepiedalījās Magnēta Tautas roganinigā. Astoņas stundas distancē nebija maz, kā sacīt. Uz beigām arī sāka kreisā ceļa cīpslas vilkt un allaž ērtais salomons pēdu spiest. Un vakarā Ļeņingradā sēžot, pie pirmā aliņa jau lūziens nāca. Bet uzdevums izpildīts - Arnim no Rumakss komandas iekabinājām pārliecinoši! Bet tas arī viss, īstie meistari savākuši čum vairāk punktus, ir vēl daudz jātrenējas. Daudz jāmācās tā orientēšanās fiška, jo nebijām mēs necik lēni un arī līderi (vai tie, kuri mums priekšā finišēja) nebija diez ko ātrāki uz kājām. Lai gan - ja iepriekšējā vakarā nebūtu līdz trijiem Spicajā Sunī un Latvietī konsumēts, iespējams, temps būtu lielāks. Nu, redzēs, priekšā jau vēl Āķis Salaspilī.