Šodien atkal skrēju. Beidzot, pa ilgiem laikiem. Bet atkal kopā ar Zīli. Bez mūzikas. Mūzika ir skriešanai vienatnē. Bet skriet kopā ar Zīli ir labais - kā jau LSPA students, pietiekami fizikāls, lai nebaidītos no arvien garākiem gabaliem un lielākiem ātrumiem. Bez tam, stadionā pie stieņiem prot ierādīt pareizos stiepšanās vingrinājumus. Tomēr pats labākais faktors skriešanai divatā ir sarunas un socializēšanās. Bet šodien bija griesti:
-Eu, pasties, tai pirmajai labs dupsis!!
-Tu, bļa, kur skaties?! Tai tak knapi septiņpadsmit!
-Nu, jā, bet velk jau uz astoņpadsmit!!