That's toutalī not mī
Pilnīgi pats sevi vairs nepazīstu - šovakar atteicu uzaicinājumam iziet zaļumos uz 'vienu' aliņu. Noliku klausuli un sāku pats sevi šaustīt. Bet pareiz vien bija - pēdējās dienas pavadītas Zvēra pļavās nodarbojoties ar teritorijas un infrastruktūras labiekārtošanas darbiem (Prieka māja un Mantu istaba sakārtotas un iztīrītas). Darbs, tā teikt, pa dienām ar lāpstu, pa naktīm - ar vārdnīcu. Kur tur vēl aliņam laiks? No rītdienas talkas vispār atteicos, jo domāju, ka no manis rīt būs palicis pāri tikai ķermenis: deadlains rīt divos, bet līdz finišam vēl desmit lapas.