finišs
beidzot izgulējos. kādas 10 stundas. gribas ēst. visur sāp. vairāk sāp iekšā. sāp, ka būšu pievīlis savējos. kā lai pasaka viņiem, ka šogad nebeigšu? dienu un nakti pie PC, rezultāta nekāda. nu labi, kaut kas ir.. bet nevienam nepatīk. gan kaut ko saštukos. mocis jau pavisam tāls sapnis palicis, bet kaut kur apziņā vēl lidinās. naudu tērēju kā trakais, tikai neviens neredz, kur tā paliek. to redzu tikai es. tas mazliet paliek fotogrāfijās,no vietām, kur esmu bijis, un visvairāk manā prātā. un tajā attiecību siltumā, kāds izveidojas, ar draugiem kopā ceļojot:) noguris, izpumpēts, bet laimīgs!