Divi vakari un visa Californication sezona iesūkta. Tik vienkārši. Bet labs materiāls. Iespējams, ka tādi ir arī daudzi citi seriāli, ja tos neizbojā ar padsmit reklāmām pa vidu un ierobežojošu translācijas laiku televīzijā. Bet tad sajutos kaut kā nelāgi, ka tik vienkārši - divi vakari un viss, visas sezonas materiāls cauri. Tas, ar ko filmas veidotāji, izplatītāji, translētāji utt nodarbojas čut ņe veselu sezonu aiziet kā cepumi pie tējas.
Ir pietkdienas vakars/sestdienas rīts, bet es sēžu mājās un skatos kaut kādu ķinīti kompī. Vēl nesen biju ielās - jaunajiem skola beidzas, tie svinās un dzerstās, vecie arī atgriežas pēc Metropolē pavadītās nedēļas uz savu mazo, provinciālo miestu atpakaļ. Lai atpūstos, atgūtos.. bet daudzi - lai piedzertos. Tad arī aizdomājos - cik sen gan nav būts piektdienas vakarā ielās. Nu tā, pa old fashioned way. Bet uzreiz arī sapratu, ka, kopš bez maz vai katrā vīkendā ir kādas sacensības, sports, izbraucieni vai vēl kādas aktīvas ņemšanās, es vairs nevaru atļauties justies sūdīgi. Mans laiks ir pārāk dārgs, lai to vienkārši nodzertu. Tikai tāpēc, ka 'tā pieņemts'.
Arī šovakar: Bertai jauna riepa, sataisīts gan gabarītu, gan bremžu signāls, veikti sagatavošanās darbi, lai rīt tikai atliktu sist pa kurbuli un brauktu uz startu. Jo galu galā - tik bieži tik lielas sacenes nenotiek pie pašām namdurvīm. Trūkst tikai elkoņu sargi.
P.S. Šodien gabaliņu, riepas testēšanas nolūkos, izbraucu bez ķiveres - tā divtaktu divsimtpiecdesmitnieka skaņa ir vienkārši dievīga! Jātaisa ķiverē caurumi, savādāk ne sūda nedzird.