Nez no kurienes ļaudis ir nonākuši pie sprieduma, ka izdevīgakais laiks, kad zīmēties ar savu glāsttālruni ir publisks pasākums, rokkoncerts, piemēram. Nu man ir dziļi pohuj, cik tavai klausulei ir collas pa diametru un kāds zūms pieejams. Es vienkārši gribu baudīt mūziku un redzēt mākslinieku uz skatuves. Nē man netraucē applaudējošo ļaužu rokas priekšā, jo tas ir normāli. Bet nav normāli mēģināt kaut ko filmēt pa divdesmit metriem pilnīgā tumsā ir pārsātinātu fona gaismu ar telefonu. Ar TELEFONU, ibomicīt! Nu nav nevienam suņa sūdam tavs ieraksts vajadzīgs. Atmiņām? Lai paliek biļete, noķertā bungu vālīte vai mediators, nopirktā maika vai dajebkāds cits reāls atribūts. Tu tāpat pēcāk kompī nevarēsi atrast vajadzīgo failu ar to sūdīgo konča ierakstu, lai pēcāk skatītos (pie nosacījuma, ja uzņemto jau otrajā dienā neizdzēsīsi un tas nonāks līdz tavam cietajam diskam). Tā vietā būtu labāk ritmiski galvu pakratījis vai gājis uz priekšējām rindām mošot. Nošārēt draugos, feisbukā saki? Visiem patiks un liks smukus komentāriņus? Aizmirsti! Nu kam ir vajadzīgas piecas minūtes ar zibsnījošām gaismām uz skatuves, par kuru ir nojausma, ka tur kāds stāv un dzied, nerunājot par skaņu, kuras skaļums tālu pārsniedz to līmeni, kāda ierakstīšanai telefons ir paredzēts? Nevienam nav vajadzīgs! Netici? Paņem nākamreiz aizej uz rokkoncertu, iesāc filmēt pamatīgo rēkoņu uz skatuves kādas desmit sekundes, bet pārējās piecas minūtes no video aizpildi ar savas pakaļas tuvplāna attēliem. Un tad tādu video ieliec draugos ar tekstu 'biju uz pamatīgo roķīti, labs koncis'. Redzēsi, tāpat komentāros būs 'wow, man skauž' un 'bāc, pamatīgi nodeva'.