Ja tā padomā, tad pastāv daudz vairāk veidu, kā vienkārši notriekt deviņus latus. Arī pats tos daudzkārt esmu izmantojis. Kaut vai nesen, kad velnsviņzin kādā veidā pamanījos izšķaidīt savam glāsttelefonam ekrānu un nācās no Honkongas jaunu pasūtīt (btw, mans pirmais pirkums ēbrejā!). Tad nu izgājušpirmdien, sievas uzdevumā, devos pakaļ advertaizmentos minētajam piedājumam - deviņi lati par deviņām bikram-jogas nodarbībam. Pirku kundzei un pēdējā mirklī izdomāju - 'huisņim, paņems sev arī!'. Lats par pusotru strundu garu nodarbību nav gluži zemē metams piedavājums. Tagad tikai jāsazīmē savstarpēji izdevīgs laiks, lai deviņas dienas pēc kārtas varētu iet svīst un staipīties. Man gan tuvāka izklaide un svīšana dabā ar skriešanas un mopēda darbināšanas elementiem, tāpēc nedomāju, ka būšu no tiem, kas pēc šī īsā kursa iziešanas parakstīsies uz tālāko mēnešu kursu, bet ko jaunu izmēgināt?-kāpēc ne.
Bet vispār, pēc sievas dzimšansdiensballītes dārzā, bijām svētdien ar mopēdu aizvizinājuši līdz Ērgļiem. Nu, feini, es teikšu. Feini! Visa tā štrāse gan vēl nav sataisīta un Kangaru posmam tā ari būtu jāpaliek grantētam, lai rallistiem ir, kur izpausties. Tāpēc promceļš jārisina pa jauno Maskavas bāni līdz Lēdmanei un tālāk jau caur Madlienu un Ķeipeni uz Ērgļiem. No Tarupes vispār sākās īsta kompete un bauda mopēdu guldīt. Kundze gan pāris reizes čut'ņe knieba sānos, ka par ātru eju, bet riepām ta sāni kaut kā jāatstrādā. Vienītī tur braukt vispābā limonāde būtu. Mīzējnervs gan svīst tad dabūtu. Ir tomēr tie 120 uz tās asfalta čūskas daudz tīkamāki nekā tie 190 uz pilnīgi taisnās un tukšās Maskavas takas. Ērgļu kafijužņiks ļoti labi savu nostāju pret aliem un to kvalitāti demonstrē savā meņjū - visi normālie ali pēc praiskuranta 1,50 (Bauska, Tērvete, Užava), abet cēsinieks - sešdesnt saņi! Braku biezputra un rupjmaizes kārtojums tur ir ekselenti! Atpakaļceļā gan pa taisno caur Suntažiem un Kangariem uz Ropažiem pie Soldžas. Tur līdz vieniem gandrīz atsēdējām un svētdienas vakarā uz galvaspilsētu ripinājām pavisam lēnām. Visi lauki miglā un līdz ar to - arī mans ķiveres stikls. Jābrauc ar paceltu vizieri un acis asarās, neko ātri nepaskriesi.
Tā arī ir, nav ko skriet, jāmauc rāmi. Arī bruģis jākrāmē rāmi. Redzēs, ko jaunnedēļ Jaunpiebalga piedāvās.