A vot tagad ir tā, ka esmu izvēlējies medni rokā nevis medni kokā.
Biju uz pāris intervijām, runāju par virpošanu. No vienas puses jau kruta, kad tev pasaka, ka tu esi gandrīz vai par advancētu konkrētajai pozīcijai. Bet tas ir mazs mierinājums, kad tev makā sāk vējš svilpot. Un pozīcija pa cipariem, diemžēl, tāda, kad šepte ar urbi un kaltu to izcērt vienos vārtos. Līdz ar to tagad esmu iejūdzies lemešos vienā stroikā un zāgēju dēli, skrūvēju griestus, velku līkās naglas. Reāls piemērs pirmskrīzes precedentiem, kad flīzētājs saņēma vairāk pa direktoru. Tā, domājams, kādu laiku pašeptēšos, kamēr kādu lādzīgāku piedāvājumu atradīšu. Bet stroika ir tādā provinces perifērijā, ka tur pat tel zonas nav, par vēlmi kaut ko pēc darba pa piedāvājumiem šeptēties nerunājot.. Te, laikam, vietā būtu atgādinājums, ka darba meklēšana pati par sevi jāuztver kā darbs un ar to jānodarbojas 8h dienā. Jāpaplašina profils.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: